Iepriekšējā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Censties-smaidit-sapes-3/715460
Kā par brīnumu viņš nemaz nesteidzās man pakaļ skriet, tikai to visu noskatījās no malas.
Ar lieliem soļiem vilgdama Emīliju līdzi piesteidzos pie sava baltā džipa. Tad es ātri atvēru priekšējas durvis savi mašīnai iegrūdu iekšā Emīliju, un pati iekāpu. Pēc tam aizslēdzu mašīnas durvis, un drusku nomierinājos, bet man bija jābrauc projām, jo viņam arī bija ierocis, kuru, ja viņš vēlētos varētu izmantot.
Iedarbināju mašīnu, un jau kustējos uz priekšu, jo es laiku velti nevarēju tērēt. Nevilšus pametu skatu atpakaļ un paskatījos uz Egilu. Viņš nemaz neizskatījās neapmierināts, un dusmīgs, varbūt viņam bija kaut kas padomā vēl, bet tagad man laika domāt nebija.
Mēs izbraucām uz ceļa, un es sāku traukties uz priekšu ar lielu ātrumu.
“Piesprādzējies!”noteicu Emīlijai, un pie reizes pati ātri piesprādzējos, jo negribēju, ka kāds policists vēl mani aptur!
“Mammu, kāpēc mēs bēgām no tēta?”Emīlija klusām nočukstēja, un pārsteigti lūkojās uz mani.
Es nezināju, ko viņai atbildēt, jo viņa ir pa visam maziņa, un viņa nesaprastu patiesību, ka tētis grib mammu novākt. Un ka mammai ir tagad jābēg no viņa, jo viņai vienmēr ir bijušas labākas attiecības ar viņu ne kā ar mani!
Dusmīgi vai pat nikni paskatījos uz ceļu, un Emīlija laikam saprata, ka es neko neteikšu, jo vairs man neko nejautāja.
Pēc mirkļa jau Emīlija bija aizmigusi, un tas mani mazliet iepriecināja, jo vismaz visu ceļu varēšu pavadīt domājot, ko tālāk darīt, nevis vēl sarunājoties ar viņu!
Bet patiešām, tas bija ļoti grūts jautājums, bet es varēju doties jeb kur, jo galvenais, ka man nauda bija, un pie tam ļoti liela. Es varētu doties uz kādu salu, bet tur būs apgrūtināta bēgšana, ja būs jābēg, bet uz sauszemes, ir pārāk nodevīgi cilvēki. Laikam būs jāmaina savs izskats, lai mani neviens neatpazītu!
Es tik ļoti aizdomājos, ka pat nemanīju, ka aiz manis seko kāda mašīna!
Neredzu jēgu šim stāstam, bet nu labi.
