Čelsijas smaids /31/3

Tas ir, kā cerēt uz lietu, stāvot tuksneša vidū..

-Kāds aizstāvis? Kas viņš ir?- es noprasīju un izdzēsu apkaunojošās bildes. Man kļuva nelabi par to domāt, un es atgriezos pie brokastīm. Pusdienām. Vai nav vienalga. Uzlēcu uz letes ar dibenu, un gaidīju Naela atbildi.- Nael, lūdzu, neklusē. Man ir jāzina, kas ir šis cilvēks.

-Man tika palūgts to nedarīt,- Naels sacīja,- Vienkārši, saproti to, ka ir cilvēki, kuriem tu rūpi. Trīs dienas tu pavadīji nemaņai tuvā stāvoklī. Pie tevis bija mediķi,- Naels atzinās,- Mēs ar Aleksandru nezinājām, kas ar tevi noticis, un abi bijām aizņemti, tāpēc netikām. Tu zini, ka tev bija bīstama alkohola saindēšanās?

-Pietiks pārmest, ok?- es rāmi noteicu un sagatavoju vēl vienu krūzi stipras kafijas.- Ar mani viss ir kārtībā. Es mazliet norāvos no ķēdes. Es atvainojos un man kauns par sevi.- to, ko teicu, es domāju pilnīgi nopietni. Man riebās doma, ka es spēju tā uzvesties. Riebās doma, ka izskatījos pēc viegli iegūstama, dzēruša skuķa.. Man vispār nevajadzēja eksperimentēt.. Kādas muļķes lomā es sevi nostādīju?!

-Labi, labi,- Naels mierināja,- Neuztraucies. Tie manuskripti ir tikai pie manis un pie tā cilvēka. Tie tika izdzēsti tā cilvēka klātbūtnē, ko es redzēju, esot konferences čatā ar šiem kungiem.

-Izstāsti man visu stāstu.-

-Tātad, kamēr tu, maigi sakot, izklaidējies, tur pagadījās kāds tipiņš vārdā Rons vai Ronalds.. Vai nav vienalga. Viņš sākumā esot tev piecirtis kanti, un tad, kad tu viņu atšuvi, nofotografējis pāris provokatīvas bildītes, lai tev par to atriebtos. Šaubu nebija, Romualds vai kā viņu tur, tevi atpazina, un nolēma uz to iekasēt naudu. Taču cilvēks, kas par tevi iestājās, bija īstajā vietā un īstajā laikā. Viņš kļūdas pēc bija paņēmis nepareizo zibatmiņu no biroja un atklājis šīs ģeķības.. Pēc tam šis cilvēks sazinājās ar mani, paskaidrojot situāciju. Kā liecienieks, tieku piesaukts es, un redzēju, kā no tā Rona datora tiek izdzēstas visas kopijas, tāpat kā no viņa kameras un telefona. Visi faili tika izdzēsti. Apmaiņā pret to, Rons vēl ieguva palielu naudas summu. Bet mēs ar šo cilvēku racionāli vienojāmies, ka vajag tevi pārmācīt, tikko nāksi pie samaņas, lai saproti, ka ir robežas...

-Fantastiski,- es noņurdēju,- Kā lai es zinu, kam man ir jāatlīdzina?

-Tava atlīdzība ir tas, ka tu esi dzīva,- Naels sacīja niknā tonī,- Tu vairāk uztraucies par kaut kādu sūda laikrakstu, nekā par to, ka tu varēji nomirt no alkohola saindēšanās? Tu saproti, ka tas kokteilis ir vārdu tiešā nozīmē NĀVĒJOŠS? Tajā ir nenormāli liels alkohola procents! Turklāt, trīs porcijās.. Kur tev smadzenes?

-Paklau, nerunā ar mani kā ar mazu bērnu, skaidrs?- arī man sāka zust pacietība. Es necietu, kad kāds sāka ar mani runāt kā tēvs. Ņemot vērā manas un tēva attiecības, man kļuva pretīgi, ka kāds taisījās vai mēģināja mani mācīt..

-Runāšu gan, jo tu tā uzvedies. Tev nav nevienam nekas jāpierāda, Čelsija. Bet tev arī ir jābūt saprātam, ka ir robežas. Nemaz neteikšu neko par to, cik noskaitusies ir Aleksandra, cik nervus nobendējis esmu pats, un kā tev paveicās, ka Tokija pārcelta uz nākamo mēnesi...

Uz to man nebija ko atbildēt. Viņam bija taisnība.. Bet vai es to atzīšu? Diez vai!

-Tu neko nezini,- es noteicu un pagriezu skaļāk radio.- Ja grasies man vēl kaut ko pārmest, vari uzskatīt, ka mūsu līgums ir lauzts. Ar dievu, Nael Krūz,- es noteicu un atvienoju sarunu. Paēdu salātus, nomazgāju traukus un rokas un piegāju pie loga, klausīdamās mūzikā. Nekad nebiju pieredzējusi to, ka vārdi kā lodes trāpītu man rikošetā atpakaļ. Tas, ko teicu Naelam, sāpēja man. Es pat neaptveru, ka raudu, līdz sajutu tērcīti slīdam pāri vaigam.

Tad lūk, kā ir, kad sāp sirds. Kad acis kaist no asarām un prātā ir vesels mudžeklis domu un atmiņu piesātināts.. Vēl nesen man šķita, ka esmu nocietinājusies no visiem, taču Naels bija ticis man tuvāk.. Un kas no tā iznāca?

Es viņā biju iemīlējusies. Neapšaubāmi un neatgriežami.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Celsijas-smaids-Ziemassvetku/780701