Čelsijas smaids /26/0

-Paldies, Ben,- es no sirds sacīju un izdzēru šokolādi. Laukā jau sāka satumst, un es biju nogurusi. Vēlējos tikai gulēt gultā un gatavoties rītdienai, taču tagad, kad man bija viesis, šīs domas nācās atlikt uz vēlāku.- Tu droši vien esi noguris pēc lidojuma.. Iesim paskatīties kādu filmu?- tas bija pieklājīgākais, ko varēju izdomāt. Manas acis jau miglojās un ķermenis vairs neizstrādāja tik precīzas kustības.

-Protams, kādu filmu skatīsimies?- Bens vaicāja, kad paņēmu viņa tukšo krūzi un ieliku trauku mazgājamajā mašīnā,- Varbūt tev ir kaut kas jauns?

-Dieva dēļ, tikai ne porno,- es palūdzu. Tās skaņas man traucētu gulēt. Un skatīties ar draudzenes miesassargu.. nu nē, paldies.- Vari skatīties, ko vēlies, Bendžamin. Jūties mājās.- to sakot, plati nožāvājos un iegāju skapī, lai pārģērbtos naktsdrēbēs. Parasti es gulētu apakšveļā, taču tagad nācās uzvilkt šortus un platu kreklu, lai gulētu pienācīgi. Matus sapinu bizē un uzreiz atgūlos gultā, juzdama tīras veļas smaržu.

-Guli vien, es neiebilstu skatīties filmas viens,- Bens saprotoši sacīja, kad jau biju pusmiegā. Dzirdēju vien, kā sākas filma, taču mans nespēks ņēma virsroku un es aizmigu miegā bez sapņiem.

No rīta mani pamodināja modinātāja signāls, un es nepamodos priecīga. Slinki izkāpu no gultas un devos uz vannas istabu, aizslēgdama aiz sevis durvis, un atgriezu ūdeni, lai tas sāktu pildīties vannā. Šodien bija tā diena... Tad diena, kad manu draugu guldīs kapā uz mūžīgu miegu. Un nepaies ilgs laiks, kad blakus viņam (tiesa, ne fiziski) gulsies mana tagadējā būtība.

Kā pa miglu nomazgājos, izžāvēju matus un sapinu vainagu no matiem, ko nofiksēju uz pakauša. Lūpām uzklāju sarkanu toni un uzkrāsoju skropstas. No skapja paņēmu arī pārvalku manam bēru tērpam, un noklāju to uz gultas. Man nemaz negribējās vilkt balto krāsu, kad mana dvēsele un iekšējās sajūtas bija tik melnas. Taču Džeiks tā vēlējās, un es nespēju viņam liegt viņa pēdējo gribu. Taču, pēdējā brīdī pārdomāju, un uzvilku melnu, vienkāršu kleitu, ko tāpat jau ilgstoši gribēju sadedzināt. Matos ieliku sarkanu ziedu vainadziņu, bet kājās vienkāršas, baltas laiviņas. Ap kaklu apliku Naela dāvināto lāsīti un drūmi ieskatījos spogulī.

Kaklā drebēja asaras. Man negribējās pieņemt to, kā realitāti. Es negribēju doties uz turieni un redzēt Džeiku, aukstu un tālu. Es gribēju, lai viņš manās atmiņās paliek kāds bijis vienmēr..

-Tu esi gatava?- Bens klusi ienāca manā istabā,- Oho..- viņš sacīja, ieraugot mani spogulī. aizvēru acis un nodūru galvu, sakrustodama rokas pāri krūtīm. Es apsolījos Džeikam neraudāt..- Tev vajag apskāvienu?- puisis bijīgi vaicāja un es tikai pamāju. Jau pēc brīža es biju Bena skavās, un jutos mazliet labāk.- Es no tevis neatkāpšos ne soli. Pēc tam mēs dosimies mājās. Esmu pārliecināts, ka Čipiņš priecāsies.- Bens noglāstīja man vaigu,- Un tagad pasmaidi, un esi stipra. Kā Džeiks vēlētos.

-Kā Džeiks vēlētos,- es atkārtoju un noslaucīju asaras.- Pirms tam vajadzētu paēst..

-Paēdīsim tur.- Bens uzstāja un maigi saņēma mani aiz rokas.- Esi gatava, Čels?

-Esmu gatava,- es apstiprināju un kopā ar viņu izgāju no dzīvokļa. Apliku rokas sev apkārt un pievēru acis. Kas pēkšņi notika ar manu dzīvi, ka tā ieņēma tik dramatisku pagriezienu? Par ko es biju kļuvusi?

-Edgars zvana,- Bens sacīja un pielika klausuli pie auss. Aizslēdzu durvis un sekoju Benam uz mašīnu. Es pat nezināju, ko teikšu bēru runā. Es negribēju neko plānot, taču tagad apdomājos, ka laikam tomēr vajadzēja.- Ok, es viņai pateikšu,- Bens domīgi paskatījās uz mani,- Jā, braukšu ar pirmo reisu.

-Kas notiek?- es pavaicāju, kad viņš atvēra mašīnas durvis. Bens saknieba lūpas un apsēdās vadītāja krēslā,- Ben, tu mani biedē?

-Tevi jau sargājot viens no mūsējiem,- Bens šķita noskaities.- Tāpēc man vairs nav te jāpaliek. Aizvedīšu tevi uz bērēm, un tad došos mājās...

-Kas ir šis cilvēks?- es nesapratu.- Un ja nu kaut kas notiks?

-Tici man, nekas nenotiks. Bet kas viņš ir, to gan nevaru pateikt ne es, ne Edgars.-

-Kā jūs to varat nezināt?!-

-Ja tu apsolies nevienam neteikt, es tev pateikšu, kas viņš ir.- Bens atzinās.- Lai gan nē, tomēr nē. Interesantāk būs, ja uzzināsi pati.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Celsijas-smaids-27/780537