Sveiki!
Jā jau klāt! Neesmu nekad likusi tik daudz daļas vienā dienā :D
Nu tad lasam! 
Ceļš uz laimi
-Jūs esat pazīstamas? –Jēkabs man jautāja.
-Jā mēs esam labas draudzenes! –Simona iesaucās. Viņa nu nav nekāda jaukā.
-Bijām, līdz tu izpostīji manu dzīvi! –es uzbļāvu, un gāju prom.
-Simona, ko tu viņai nodarīji? –es dzirdēju, ka viņi kautko runā, bet saruna palika klusāka līdz nebija vairs vispār dzirdama. Es gāju kautkur, es negribēju vairs redzēt Simonu. Man ir žēl Jēkaba. Viņa noteikti tagad spēlē teātri, ka neko nav darījusi. Viņai ir aktrises dotības.
Man atnāca īsziņa. Jēkabs.
Čaw Minnij
Caw
Kas jums tur īsti notika? Simis neko nestāsta, saka, ka neko nav darījusi.
Nedomāju ka tu gribi dzirdēt. Galu galā tās ir manas problēmas ;)
Kur satiekamies? Tu esi mana draudzene, un viņa mana meitene. Es gribu zināt!
Labji, rīt 16.20 mūsu kafejnīcā
Nē, šodien! Šodien 15.00 mūsu kafejnīcā!
Kautvai, attā
Nedusmojies! Atā Minnij! JJJ
Mhm L
Šādi beidzās mūsu sarakste. Ir jau 12.00. Man iezvanijās telefons. Patrīcija.
-Čau! Kur esi?-
-Čau, eju uz mājām. –
-Skaidrs, negribi satikties? –
-Es varu līdz pustrijiem. –
-Labi, es eju pie tevis ok? –
-Nu jā, bet es būšu apmēram pēc 10 minūtēm, tu būsi daudz ātrāk. –
-Ok es panākšu tev pretī? Kur esi? –
-Eju caur parkam. –
-Nāku! –
Pī pī pī
Turpināju ceļu. Drīz redzēju Patrīciju.
-Čau, Sauļ! –mēs ar Patu samīļojāmies. Es jūtos labāk, kad satiekos ar Patrīciju. Mēs esam nešķiramas.
-Kur ejam? –Pata jautāja.
-Pie manis? Starpcitu man ir pārsteigums tev, -es atbildēju.
-Ejam! Man patīk pārteigumi! –Pata iesmējās. Mēs gājām pie manis. Kad Patrīcija ieraudzīja manu brāli viņa no prieka spiedza.
-Trīs muskatieru savienība!!! –mēs iesaucāmies. Darijām visu ko kādreiz, ēdām cepumus, spilvenu kaujas rīkojām, pāsmāju šovu „Kurš muļķīgāks?” un visu pārējos. Šoreiz gan vismuļķīgākais bija Klāvs, bet uzvarētāji bijām mēs visi. Es atkal sajutos laimīga. Pēc visa lielā trādi rīdi es pamanīju, ka ir bez piecām trīs. Es atvadijos no brāļa un Patas. Skrēju cik vien ātri varēju. Biju diezgan laba skrējēja, tāpēc aizskrēju pa deviņām minūtēm. Ieejot kafejnīcā tur jau viņš sēdēja. Apsēžoties un sasveicinoties, biju gatava sākt stāstīt, bet man pienāca negaidīta īsziņa. Simona.
