Patiesībā, no vienas puses ir labi, ka Liene atbrauca, bet no otras ne. Tagad man vismaz nebūs garlaicīgi, būs ar ko parunāt. Liene ir jauks cilvēks, bet nu ir kaut kas tāds, kas nepatīk.
Mēs esam draudzenes jau 5 gadus, es zinu visu par viņu, un viņa par mani. Tikai dažreiz viņas ziņkārība un līšana nevietā ir kaitinoša.
''Labrīt'' - es sveicināju Lieni ieraugot priekštelpā.
''Am, jā, labrīt'' - viņa izstostīja, jo bija tikko pamodusies.
''Brokastis galdā, nākat meitenes'' - mamma sauca no virtuves.
Brokastīs bija grieķu salāti un vēsa sula. Mana mamma gatavoja vislabākās brokastis, to ir atzinuši draugi kuri ir palikuši pie manis pa nakti.
''Nu stāsti, kas jums tur ir'' - Liene jau bija pamodusies.
''Nu nekas nopietns, viņš uzdāvināja rozes un šokolādi, šodien man būs jāiet uz kafeinīcu.''
''Opā, veca mīlestība?''
''Jā, ņirgājes vien. Tikai draugi.''
''Pieņemsim''
Liene man piedāvāja palīdzību sagatavoties vakaram. Piedāvāja savu melno kleitu, bet es negribēju daudz pucēties, tas nav priekš manis. Esmu meitene kurai kedas un bikses ir ērtākas.
Beigās es piekritu kleitai bet no savām garajā converse kedām nevarēju atteikties. Matus es neieveidoju, un arī neuzkrāsojos, lai gan Liene man to ieteica.
Izejot no māja Uģis jau nāca uz manas mājas pusi.
''Sveika''
''Čau, čau''
''Ejam? Vai tev kaut ko vajag paņemt?''
''Nevajag, ejam''
Pa ceļam, runājām ko varētu rīt darīt, un vispār visu vasaru. Visa vasara Vācijā ir 6 nedēļas, un tad Uģis sāks mācīties, protams, es ar. Tikai man ir jāsaņem apstiprinājums skolai.
Te nav tik slikti kā es domāju, te ir labi. Pārmaiņa ir labas un pozitīvas.
Kafeinīcā Uģis mani ielaida pirmo pa durvīm, un tad pie loga mums jau bija aizņemts galdiņš.
Vakars bija jauks, sarunas, smiekli, ēdiens. Viss, kas cilvēkam laimei nepieciešams.
Mani pie durvīm, sagaidīja Liene. Šodien es nebiju uz viņu tik nikna kā vakar, laikam tiešām biju pārgurusi. Pastāstīju visu kas bija un viņa apmierināta gāja skatīties televizoru. Es aizgāju uz savu istabu un pazvanīju Uģim.
''Čau''
''Kāds negaidīts zvans'' - viņš iesmējās.
''Negaidīts?''
''Nu protams, kā paliek ar mūsu noslēpumu?''
''Paliek kā noslēpums.''
