Varbūt ir garlaicīgi lasīt par ceļā pavadītajām stundām, bet tas bija kaut kas jauns. Iebraucot Lietuvā jūti siena smaržu, un tā ir viscaur tai, mēs piestājām vienā kafeinīcā lai paēstu un braucām tālāk.
Polija ir ļoti liela, gandrīz neiespējami ticēt, ka kaut kur tiksi uz priekšu. Izlēmām, ka paliksim Polijā pa nakti un braucienu atliksim uz nākamo dienu.
No rīta mūs gaidīja plašs brokastu galds. Tu varēji ņemt cik tu gribēji un ko tu gribēji. Pēc labām brokastīm savācās savas mantas no numuriņa un devāmies uz mašīnu.. Bija palikuši vien pāris kilometri un būsim galā. Mamma jau ceļu zin, divas reizes ir braukusi pie tēta.
Vācija, skaista un saulaina. Likās pavisam savādāk. Es sajutos kā tūrists, parasti ar draugiem sačukstējāmies, kad ieraudzījām kādu no citas valsts, tagad likās, ka par mani čukst. Veikalā ieejot es neko nesapratu, nevar teikt, ka neko, bet bija grūti.Kā es skolā kaut ko sapratīšu?
Manam tētim Vācijā bija iespaidīga māja, lielāka nekā mums ir. Tai bija baltas sienas, un likās, ka neviena netīruma nav. Iekšā ieejot nelikās, ka vajag sanest mūsu kastes, jo tur viss bija un vēl vairāk.
''Sveicinātas'' - tētis mūs ieaicināja mājā..
Liels televizors pie sienas, netālu kamīns, liela priekštelpa un kāpnes uz otro stāvu, kas pilnībā esot mans, tur bija vannasistaba, un 3 guļamistabas, tām visām bija liela priekštelpa ar paaugstinājumu.
Jutos, kā pilī.. Viss tik skaists, tīrs.
Tētis sanesa manas kastes augšā un es visas sāku pārkrāmēt jaunajā istabā.
Man bija liela gulta, tai blakus abās pusēs bija skapīši. Bija liels sienas skapis, pa visu sienu, likās, ka man pietrūks drēbes ko likt iekšā.
Man bija rakstāmgalds, un vēl viens ar lielu spoguli uz tā. Istaba bija gaiša, ar gaišām un krāsainām puķēm uz tapetēm un lamināta grīda. Likās viss prefekti.
Tikko ieslēdzu datoru saņēmu ziņu no Lienes.
''Čau, atsūti bildes kā izskatās tava istaba un vispār visa māja, paldies'' - Heh, tu saki bildes? Viņa man neticēs, ka es dzīvoju tādā mājā, nevar teikt, ka iepriekšējā bija slikta, tikai tur bija vienkāršas sienas, arī lamināta grīdas.
''Bildes aizsūtīju, neticēsi, bet te ir tiešām tik skaisti'' - aizsūtīts.
Mēs pusdienojām pie liela galda, virtuves vidū. Tad es izgāju pastaigāties pa parku, kurš netālu atradās no manas mājas, gar lielveikalu, gandrīz apmaldījos, bet atpakaļ uz savas ielas tiku..
Līdz es ieraudzīju...
