local-stats-pixel fb-conv-api

Cecīlija 9. nodaļa0

36 0

9. nodaļa

Džonatans O’Nīls sēdēja noplukušā bārā un jau piekto diennakti neskuvies, nemazgājies un nepārģērbies sāka nelāgi ost. Viņš visu šo laiku bija pavadījis domājot, pārceļoties no viena bāra uz otru un šad tad aizejot nosnausties noplukušā dzīvoklītī kas atradās netālu no rūpniecības rajona.

Tagad sēžot nolaistā bārā ar taukainām virsmām un nekvalitatīvu alkoholu viņš pirkstos virpināja lēta viskija glāzi. Pretīgā vieta nelāgi oda un nebija pārāk trokšņaina – galu galā tuvojās rītausma un visi alus kausi jau bija iztukšoti. Vīrietim neviens netuvojās – vēl joprojām būdams ar asinīm notraipītā smokingā viņu viegli varēja noturēt par slepkavu vai vismaz maniakālu psihopātu.

Džonatans ieskatījās glāzē, lai cik neticami tas nebūtu – šo piecu dienu laikā viņš nebija ievilcis gultā nevienu sievieti un nebija pat nedaudz iereibis. Vispār likās, ka prāts darbojas autopilotā, tas visu laiku pārcilāja kā Cecīlija bija saļimusi, kā viņa palika aizvien bālāka un bālāka, kā meitenes blūze piesūkdamās ar asinīm bija kļuvusi koši sarkana, kā beidzot ieradās mediķi un kādu skatienu bija uzmetis Barts Salivans kad viņi uz mirkli satikās brīdī kad Cecīlijas tēvs grasījās braukt uz slimnīcu pie meitas...

Pēkšņi kaut kas vīrietī atdzīvojās – acis iedegās un iekritusī seja atguva dzīvības pazīmes. Lūpās uzplauka kaķisks smaids.

***

Cecīlija slimnīcā pavadīja jau piekto dienu un jutās pagalam draņķīgi – visu laiku gribējās ēst, bet slimnīcas ierobežotās ēdiena devas un vēdersāpes neļāva kārtīgi paēst. Uz meitenes vēdera stiepās apmēram piecpadsmit centimetrus gara aizšūta brūce, vedot meiteni uz slimnīcu nazis bija nodarījis vēl lielākus bojājumus. Katru dienu viņu apciemoja Barts un Ketrīna, dažreiz kopā, citreiz pārmaiņus. Šodien Barts atnāca viens jo Ketrīnai no stresa bija sākusies migrēna, kas neļāva viņai pat izkāpt no gultas. Barts likās tāds kā drūms un saskumis.

- Kas noticis tēt?

- Nekas īpašs, - Barts pielieca galvu, - Vienkārši ir noticis vēl viens uzbrukums...

Meitene ievilka elpu un tad to ātri izpūta – katra elpa svilināja plaušas un izelpa dūrās sānos.

- Kurš?

- Bils Fravests, Dženiferas un Naijala dēls.

Meitene atcerējās melnmataino jautro puisi no nesenajām zirgu sacensībām, viņš meiteni bija pieveicis ar tādu pārākumu, ka Cecīlijai nāca par sevi smiekli... Viņi dažkārt sacentās savā starpā, jā varētu teikt, ka viņi bija diezgan labi draugi. Bija draugi... Ja iepriekš Cecīlijai sāpēja, tad tagad viņa dega, emocionālās un fiziskās sāpes likās nepanesamas. Meitene ar mokām pavēlās uz sāna un cik iespējams sarāvās mazāka, tēvs redzēdams meitas mokas pasauca māsiņu kas meitenei visžēlīgi ievadīja miega zāles.

Kad meitene pamodās atkal bija nakts, sāpēja visas maliņas, bet viņa izlēma nesaukt māsiņu, jo samanīja kustību telpā. Precīzāk viņa ar katru ķermeņa šūniņu un molekulu sajuta kāda klātbūtni. Cecīlija pavisam nedaudz pavēra plakstus un pašķielēja apkārt, telpa izskatījās tukša, bet pār viņu bija noliecies tumšs stāvs.

- Viena kustība tu sūdabrāli un ar tevi ir cauri, - meitene vietā kas bija svešā kakls iespieda Barta iedoto nazi, lai gan sāpēja visas maliņas meitene turējās godam un neatslābinājusi tvērienu juta kā pār pirkstiem norit kaut kas šķidrs un tumšs – asinis.

Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Parasta tabula"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin-top:0cm; mso-para-margin-right:0cm; mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0cm; line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt; font-family:"Calibri","sans-serif"; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin; mso-fareast-language:EN-US;}

36 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000