41. nodaļa
Bija jau satumsusi nakts kad viņi piebrauca pie lielās ēkas, kurā atradās O’Nīlu ģimenes biznesa biroja telpas. Celtne slējās pilsētas centrā un bija tik ārišķīga, liela un pamanāma ka Cecīlija ieķiķinājās.
- Kas? – Džonatans ieiedams vestibilā apvaicājās par jautrības iemesliem.
- Te viss ir tik MILZĪGS, - meitene noteica.
- Nu, nu neizliksimies, ka Barts ir spartisks, - vīrietis norūca un abi iekāpa liftā. Viņi uzbrauca līdz pat trīsdesmitajam stāvam. Tas laikam bija uzņēmuma citadele jo tieši šeit atradās divas durvis ar uzrakstiem Braiens O’Nīls un Bruno O’Nīls.
Bruno kabinetā bija sapulcējušies Cīlija, Žizele, pats Bruno, Marta, Filips, Edvards, Džeina O’Nīla Džonatana māsa – gara auguma skaista sieviete ar kastaņbrūniem matiem un zaļām acīm. Karls, Cīlijas vecākais brālis, Natālija Lioki, Žizeles vecākā māsa, Lea Sammersa, Martas māsīca un māte un meita – Ella un Marija Fravaesti.
Edvards un Filips izskatījās sadrūmuši un nerunīgi, galu galā nesen bija nogalināts viņu brālēns. Marta bija ieņēmusi vietu pie galda, bet pārējie piemetās kur nu kurais, vai palika stāvot kājās.
- Tātad Sicīlijas teorija izrādījās patiesa, tie ir Salivanu dzimtas dārgumi un tos acīmredzot kāds ir saņēmis no Nikolasa. Medaljons kā zināms piederēja Marianai Elizabetei Salivanai, pie Tomasa atrastā ķemme piederēja vienai no Barta māsām. Pie Anabellas atrastā rokassprādze piederēja Barta mātei, pulkstenis ko atrada pie Daniela piederēja Barta tēvam un visbeidzot gredzens ir Barta tēva brāļa Sailiasa īpašums. Bet ir vēl trīs rotas, kas izskatās kā no šī komplekta, - Marta turpināja un pacēla vēl divas fotogrāfijas, kurās bija attēlotas Cecīlija, Barta māte un Vinifreds Čārlzs, - kā redzams Cecīlijai vecākajai ir auskari – zelta un ar ziliem dārgakmeņiem un Marianas vīram Vinifredam ir piespraude ar zilu akmeni un zelta apmalojumu.
Visi sēdēja klusumā, bet tad atvērās kabineta durvis un ienāca skaista sieviete ap trīsdesmit, viņai bija blondi cirtās sakārtoti mati un vēsas zilum zilas acis, kas tumsnējajā sejās mirdzēja kā dārgakmeņi. Cecīlija nespēja no viņas novērsties tāpat kā pārējie telpā sēdošie, vienīgais kas nebija transā bija Bruno, viņš ar riebumu un naidu urbās sievietē.
- Ak, atvainojiet, ka nokavēju, - sieviete savilka žēlu seju un nopētīja visus pēc kārtas pie neviena neuzkavējoties īpaši.
- Lūdzu, iepazīstieties, šī ir mana sena draudzene Dina Simonsa, viņa laipni piedāvājās mums palīdzēt ar izpēti, - Marta it kā nedabiski smaidīja un ar tukšu skatienu vērās pārējos.
- Vienmēr prieks iepazīties ar tik skaistu sievieti, - Bruno padevīgā balsī noteica viegli paklanoties sievietei un piespiežot lūpas viņas plaukstas virspusei. Tikai ciešs vērotājs varēja redzēt, ka viņa acīs spīguļo naida liesmiņas.
- Nu nevajag jau tā glaimot, - sieviete nolaida acis un piemetās uz klubkrēsla roku balsta.
- Labi! – Marta moži sasita plaukstas un pavērās uz pārējiem, - Turpināsim! Tātad uz rotām netika atrasti nedz pirkstu nospiedumi, nedz DNS paraugi. Tomēr arī Cecīlijas liecība par slepkavas izskatu neko nedod jo ar to nevar vērsties policijā, galu galā viņi nodomās, ka tas ir stulbs joks, - Marta noteica un sakārtoja uz galda guļošās fotogrāfijas vienā kaudzītē.
- Tomēr mēs meklēsim Cecīlijas aprakstīto meiteni - neuztraucies – Marta paskatījās uz meiteni ar tukšu neko neizsakošu skatienu.
- Es neuztraucos, paldies par raizēm, - meitene noteica un pagriezās uz promiešanu, bet tad ieraudzīja kaut ko dīvainu, mīlošu, pat dievinošu skatienu ko Džonatans veltīja Dinai.
Nē, nē, meitene sev teica, neuztraucies, nekas tāds nav iespējams.
Viņi apspriedē pavadīja gandrīz divas stundas apspriezdami kā vislabāk sadzīt rokā slepkavu. Dina bieži izteica noderīgus padomus un Cecīlijas nepatika auga augumā ar katru viņas vārdu. Džonatans joprojām blondajā sievietē raudzījās ar dievinošu skatienu un vērīgi klausījās viņas katrā vārdā. Vīrietis bija piecēlies kājās un nu stāvēja blakus Dinai, pieliecis galvu uz viņas pusi un viegli smaidīja, bija skaidri redzams, ka vīrietim viņa ļoti patīk. Cecīlijai sāpēja un viņa par katru cenu valdījās, meitene gandrīz izplūda asarās kad Bruno uzmeta viņai līdzjūtīgu skatienu.
