Gerda apsēdās foajē un nodūra galvu , es uzreiz piesteidzos viņai klāt.
- Kas . . Kas notika? - , es samīļoju viņu.
- Jēkabs man sejā pateica , ka viņam es nepatīku un . . Aizgāja pie Antras. Tā pēkšņi!! Un Olivers arī tika atšūts , taču viņam jau vienalga. Bet man gan ne. . - , Gerda haotiski stāstīja - , Es vairs nevaru uzticēties pilnīgi nevienam puisim. Visi , kurus iepazīstu izrādās nodevēji un idioti. . Kāpēc tā? - , viņa atbalstīja galvu pret mana pleca un mēs šādi pavadījām kādu minūti.
Negribējās viņai jautāt par to , kas notika ballē , jo bija galīgi nepiemērots brīdis. Un man pat tas neinteresēja. Kā redzams , šī balle daudziem ir neizdevusies.
Es uz īsu brīdi novērsos no Gerdas un paskatījos ārā pa logu. Tur uz kāpnēm sēdēja Olivers. Viņš neizskatījās pat ne nedaudz skumjš , tikai . . Nomākts.
Gerda skaļi man neko neteica , viņa tikai pamāja ar galvu , taču arī tas man nebija vajadzīgs. Es atrāvu vaļā durvis un arī apsēdos uz kāpnēm. Tās bija nepatīkami mitras , bet ko nu vairs.
Es pavirzījos nedaudz tuvāk Oliveram.
Labu brīdi pār manām lūpām nekas nenāca.
- Klau . . Es . . Tikai pasaki , kāpēc tu ar mani nerunāji un es likšos mierā. - , man likās , ka es to pateicu zibenīgi.
- Es . . Domāju , ka tu esi aizņemta ar Emīlu. Tu taču biji piekritusi iet ar viņu uz balli. - , es pārsteigumā iepletu acis.
- Ko ?! Kurš tev kaut ko tādu teica? Ļauj minēt , Antra , vai ne? - , es noliecu galvu. - , Jā , - viņš atbildēja.
- Nu protams. . Viņa nepārtraukti melo. Kā tu varēji noticēt viņai?? Nebija vienkāršāk pajautāt man , ar ko es eju uz balli. Un starpcitu , Emīls aicināja mani , bet es atteicu viņam. - , es piecēlos kājās un prāts gribēja braukt uz mājām , bet sirds gribēja sēdēt uz slapjajām kāpnēm.
Es tāpat nesapratu , kāpēc tad Olivers ar mani nerunāja mēnesi. Vai tiešam tikai tāpēc , ka es uz balli gāju ar citu puisi?
- Antra teica , ka tu esot teikusi , ka nevēlies mani satikt un . . - , es viņu pārtraucu - , Apklusti. Mēs abi tagad zinam , ka tā nebija.
Tad atkal valdīja klusums , lietus bija mitējies un uzspīdēja spoža saule.
Es tik ļoti tagad gribēju pilnā kaklā smieties. Par sevi , par Oliveru , par Antru , par to , cik viegli var noticēt meliem un cik ātri var rasties paši stulbākie pārpratumi.
Tu veselu mēnesi ignorē draugu tikai tapēc , ka esi saklausījies melos. Patiesībā skumji.
- Bet . . Pat ja tu ietu uz balli ar Emīlu , man nebūtu iemesls nerunāt ar tevi. Tā bija mana kļūda. - , viņš atglauda matus no pieres un es sāku justies tā , it kā es lidinātos nedaudz virs zemes.
- Kāpēc tad tu ar mani nerunātu? - , es piesarku uzdodot šo jautājumu.
- Vienkārši , es ļoti gribēju iet ar tevi uz balli. Es . . Man . . Man tu tiešām patīc. Jau no dienas , kad es stūmu tavu nelaimīgo riteni. Man taču bija jābūt kādam iemeslam , lai es to darītu. Iemesls biji tu. - , es iesmējos.
Un tad Olivers pagriezās pret mani un es pret viņu. Es sastingusi gaidīju , kas notiks.
Šķiet , ka arī viņš šaubījās par to , ko tagad darīt.
Es pati sev nemanot nedaudz aizvēru acis un sajutu , ka Olivers mani noskūpsta. Tas bija pavisam maigi un saudzīgi.
Mani pildīja tikai patīkamas izjūtas un es pamatīgi apjuku.
- Ē. . Man jāiet pie Gerdas. - , es īsi atbildēju un apreibusi iegāju iekšā skolā.
Gerda vairs nebija bēdīga. Viņa smaidīja un smējas. Es biju nosarkusi un izskatījos , kā . . Sašķaidīts tomāts.
Tikko pamanīju , kā ārā iznāk mana māsa un Džeisons.
- Stulbākais pasākums kāds vien skolā bijis. - , māsa apķera Džeisonu un man atnāca īsziņa.
No . . Mammas māsas. Tas nudien bija jocīgi. Viņas jau kā 5 gadus nebija tikušās , jo par kaut ko bija ļoti sastrīdējušās.
Viņa rakstīja.
,, Mamma priecātos , ja jūs uz pāris dienām atbrauktu. Viņai ir kas sakāms . "
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Šovakar tāda īsa daļa. : )
