local-stats-pixel fb-conv-api

Brīnums #260

25 0

Ieraugot meitenes vienradzis nobīstas un jau taisās skriet projām.

-Pagaidi! - Ešlija noslaucīja pēdējo asaru no vaiga un devās pie viņa. -Vai neredzēji vilk?

-Tu sarunājies ar dzīvniekiem? - Hērta bija lielā šokā.

-Nezinu.

Kad bija beikta šī īsā saruna vienradzis pakratīja galvu.

-Un...manu vecākus?

Viņš paskatijās uz zemi un noraidoši māja ar galvu.

-Eš! -kāda bals sauca un abas meitenes lūkojās vai tuvumā nav Ella, bet nebija. Abas atkal jau gribēja vērties vienradzī, bet...bet viņa tur vairs nebija. ''Kāpēc visi no mani bēg?'' Ešlija sev pārmeta. ''Vai tad es no tevis bēgu?'' Hērta jau atkal iejaucās viņas domās. Kad bija to dzirdējusi viņa piegāja pie mazās meitenes un cieši, ļoti cieši apskāva viņu.

Pēc ilgas sarunas Hērta pierunāja iet atpakaļ un piedot visu, jo tā ir pagātne. Apmēram kas bijis, tas bijis neko, jo pagātni nevar mainīt. Viņas gāja un redzējato kā pie viņām strauji tuvojās Kristiana un Ella. Visi satikās pie kāda sazarojuma. Ešlija redzēja vienā no sazarojumiem gaismu un devās uz to.

-Eš, kāpēc tu ej tur? - Hērta bija lielā neizpratnē.

-Jo ejot uz šo pusi es jūtos, kā mājās!

-Bet ja tur ir ļaunums.

-Tad es esmu ļaunā būtne!

-Tu visu vari mainīt! ES TEVI LŪDZU ATGRIEZIES! NEPAMET MANI VIENU! - Hērta lūdzās un bļāva. Viņa saprata. ka tas neko nelīdzēs.

Viņa piegāja pie sazarojuma, kur tas nesaskaras ar citiem sazarojumiem. Meitene spēra brašu soli uz priekšu, bet viņa netiek tālāk. ''Kas?''. Viņa piejiet tuvāk izstiepj roku, bet tā atduras pret nezedzmu sienu kurai pieskaroties tā rada zilus viļņus. Lai kā viņa gribētu, bet roka tālāk netiek. Ešlija pameta skatienu atpakaļ un redz, kā Hērta cenšas izmisīgi tikt pie viņas. Viņa dauzija dūrēs saliktās rokas pret sienu. Viņa saprata, ka tur uzlikta maģiska siena. Eālija centās to noņemt, lai iekšā tiktu Hērta.

-Tu viņus iekšā nelaidīsi?

-Tu ļoti gribi, lai viņi nāk līdzi?

-Varbūt, bet, lai viņi turas no mums pa gabalu.

Ešlija uzlika maģisku sienu uz abām un tad laida abus iekšā. Viņi skrēja, jo gribēja panākt abus un atvainoties par nodarīto , bet nespēja.

25 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000