local-stats-pixel

Brīnums #100

 22  0

Ešlija skrien cik vien spēka. Viņa paskatās atpakaļun redz...

Meiteni no miega pēkšņi piecēlusi burvīgā māte.

-Es nogalināšu to ''raganu''!

-Netik strauji meitēn!

-Kad es būšu iemācijusies labāk burt.

Māte aizgāja. Ešlija sakoncentrēja svas domas, jo ļoti gribēja zināt par ko māte domā. Viņa centās tikt tur iekšā, bet nespāja itkā priekšā viņas domām būtu aizsarg siena. ''Kas notiek? Kas viņa ir? Kā viņa varēja pretoties?'' meitenei nāca milzum daudz jautājumu pār galvu. Meitene ieskrēja Emīla istabā ar cerību, ka viņš tur būs, bet nebija. Ešlija jutās vīlusies. Meitene brīdi klusē. Viņa sadzird kādu rumājam. Ešlija iet tuvāk un tuvāk un tuvāk, lai varētu dzirdēt sarunu.

Ko viņa tev lika izdarīt?............

Jā, es sapratu!..........

Bet tomēr viņa zina, ka es to skuķi mīlu!..........

Jā viņa uzskata, ka man ir jāmīl tā ''ragama''...........

Te kāds ir man jābeidz!..........

-Sveiks! Neiztraucēju? - mīlīgā kleitiņā stāvot un mīlīgi runājot Emīlam vaicāja.

-Nē! Ko gribēji?

-Māki burties?

-Nu varbūt?

-Vari man iemācīt?

-Priekškam tev?

-Lai uzveiktu ļauno ''raganu''.

-Labi, ejam dārzā es sākšu mācīt.

Abi izgājuši sāka mācīties burvestības. Tā pagāja vairākas stundas, dienas, mēneši līdz Ešlija bija gatava.

-Man laiks doties!

Viņa noskūpstija Emīlu. Viņš izskatijās sašutis. Meitene pasauca vilku un abi devās ceļā. Viņi gāja līdz nonāca pie alas.Abi saskatijās un devās caur alu. Gāja uz Ešlija māju. Kad abi bija mājā aiz viņiem aizcirtās durvis.

-Es jau sen jūs gaidīju. - teica bals kura aizcitra burvis.

-Es zinu ka tu esi ''ragana''.

Pēkšni nozibsnija gaismas stars uz ''raganas'' pusi. Viņa to veikli atvairīja. Ešlija izskrēja mājas pagalmā caur sētas durvīm. Viņa to izdarija tāpēc ka Emīls viņai teica: ''Ja tu būsi ārā tad dabas spēks tos tev spēku viņu uzvarēt, bet raganai daba atņems spēku!''

-Apžēlojies un neiznīcini mani! - ''ragana'' žēlīgā balsī teica - Jo es iznīcināšu tevi!

Koši zaļš gaismas stars devās uz Ešlijas pusi. Viņa laida pretī koši sarkanu gaismas staru. tie savā ceļā sastapās un uzsplaiksnīja. Tā uzplaiksnība cīņā bija izšķirošā, jo kad Ešlija atjēdzās no uzplaiksnījuma no ''raganas'' nebija palicis gandrīz nekas. Tikai neliela drēbju čupiņa un koši sarkans spogulis. Ešlija to pacēla un ieskatijās tajā. Viņa redzēja visu, kas bija noticis. Savas atmiņas un...

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000