local-stats-pixel fb-conv-api

Brālis 38

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Bralis-2/650775

Pa ilgiem laikiem biju ieradies darbā laikus. Paspēju kioskā nopirkt krūzi karstas šokolādes un pat paspēju ieskriet pie Baibas pēc bulciņām. Baiba bija mana klasesbiedrene, kuras tētis bija kulinārs un bija atvēris savu konditoriju, kurā gatavoja garšīgās bulciņas visā Rīgā. Vēl neviens nebija ieradies, tāpēc devos uz savu kabinetu un piesēdos pie datora, lai pārlūkotu e-pastu. Ieslēdzu radio un bungāju ar pirkstiem pa galda virsmu, kamēr ielādējās internets. Nekā jauna nebija, izņemot to, ka bija atsūtītas manas un Dārtas lidmašīnas biļetes. Izprintēju tās un noliku sev uz galda. Kamēr vēl neviens nebija ieradies, izdzēru kafiju, paēdu brokastis un sakārtoju kameru uz statīva. Pirmā, kas ieradās darbā, bija mana kolēģe Monta, kura bija bilžu pārveidošanas eksperts. Ja kadrā kaut kas trūka, Monta bija meistars, kura varēja izlabot jebkuru nepilnību.

-Ko tu jau esi darbā?- sieviete izbrīnīta vaicāja un izņēma gumiju no ugunīgi sarkanajiem matiem, kas galīgi nepiestāvēja pie viņas bālās sejas un tumšajām acīm. Monta nolika savu koferi pie mana kabineta durvīm un pienāca pie mana galda.- Suns mēli nokodis?- viņa atbalstījās pret manu galdu un lūkojās manās acīs.

Nu, tenku vācele, aiziet. Rādi, ko spēj. Es prātoju un skatījos viņai pretī. Monta bija mūsu darba intrigante, kura zināja visu par visiem. Es biju viņas lielākais iedvesmas avots. Četrdesmit divus gadus vecā divbērnu māte centās pieķerties visam, lai mani iegāztu ar kādu nejauku baumu. Tā kā es biju uzticīgs Dārtai, viņai neizdevās par mani ievākt ko kompromitējošu, bet viņa arī nepadevās.

-Ātrāk atnācu, ātrāk tikšu prom,- atteicu un piegāju pie galda, lai paņemtu biļetes, pēc kurām jau sniedzās viņas rokas.- Vai tev nav jāstrādā?- es satvēru viņas roku un paņēmu biļetes nostāk.

-Ir astoņi un man nav bilžu,- viņa uzsvēra katru vārdu un izrāva savu roku no manējās. Ugunīgajām cirtām plīvojot, viņa izgāja no mana kabineta, pa ceļam paķērusi savu koferi un demonstratīvi aizcirta durvis. Sarkastiski nopūtos un paslēpu biļetes atvilktnē.

Lai cik Monta bija laba darbiniece, viņa bija ambicioza sieviete, turklāt, kad viņa uzzināja, ka mēs ar Dārtu dosimies uz Parīzi uz modes skati, viņas acis gandrīz iegailējās. Cik man bija zināms, viņas sapnis bija nokļūt Parīzē. Iespēja bija tepat blakus, tikai viņas traucēklis bija Dārta. Nez, kā darbu ietekmēs mūs strīds?

Lai par to nedomātu, ieslēdzu mūziku datorā un pagriezu neciešami skaļi, lai pakaitinātu Montu, kura laikam pārskaitusies sēdēja savā kabinetā. Man nevajadzēja to redzēt, lai zinātu, ka viņa šobrīd vārās tādās dusmās, ka, ja tas būtu iespējams, viņas mati aizdegtos.

Kamēr vēl neviens cits nebija ieradies, pārlūkoju pēdējās bildes un jutu savādu lepnumu par profesijas izvēli. Ja godīgi, tas bija mammas nopelns. Tas, ar kādu aizrautību viņa fotografēja bija mans iedvesmas avots. Mamma fotografēja visu un viņas bildes bija nevainojamas, lai gan viņa nebija fotogrāfe. Tā mana mamma guva iedvesmu no dabas savam darbam- dizainam.

-Tuk, tuk,- kautrīga balss sacīja un pa durvīm ienāca Elīna, viena no modelēm. Ar vēzienu norādīju, lai viņa nāk iekšā. Datorā atvēru failu ar kalendāru, kurā bija norādīts, kāda ir šodienas sesijas tēma un atradu, ka šodien plānā ir tikai pāris meitenes, kuras jānosūta uz ārzemēm. Un kurš teica, ka latvietes nevar izsisties?

-Kāda ir šodienas tēma?- Elīna vaicāja un apsēdās man pretim. Pagriezu datora monitoru pret viņu un meitene plaši pasmaidīja.

-Nevaru sagaidīt, kad Brigita ieradīsies,- Elīna sajūsmā aplaudēja. Šodien bija paredzēts fotografēties spoku tematikai, kas nozīmēja košu meikapu un skaistus tērpus. Citreiz bija daudz garlaicīgākas tēmas un turklāt šodien bija gadījušās atraktīvākās meitenes. Brigita, par kuru runāja Elīna, bija mūsu kosmētikas speciāliste. Īsta meistare savā amatā.

Pēkšņi man prātā ienāca doma. Paņēmu fotoaparātu un apsēdos Elīnai blakus uz krēsla. Ieslēdzu kameru un ķēmojoties sāku mūs abus fotografēt. Elīna sākumā apmulsa bet tad pievienojās ķēmošanās procesam, kad mūs iztraucēja klauvējiens pie durvīm.

-Es netraucēju?- Dārta prasīja, skatoties uz mums ar dzelžainu skatienu.- Edgar, mums jārunā.

-Vēlāk,- es viņai atteicu un turpināju muļķoties ar Elīnu.

-TAGAD.- viņa ietiepās un es noliku kameru uz galda. Izgāju no kabineta un sekoju Dārtai.

-Kas notiek ar mūsu attiecībām?- meitene izklausījās apmulsusi. Pavīpsnāju un saņēmu viņas vaigus rokās.Viņa ieskatījās man acīs,meklējot atbildi.

-Man pie kājas,- nodudināju un piemiedzu viņai ar aci. Galu galā, dzīve bija par īsu, lai to izniekotu ar viņu.

spoiler alert! Es jau no sākta gala gribēju attiecību izjukšanu emotion Un Edgars ir maita, neceriet,ka pataisīšu viņu par eņģelīti emotion

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Bralis-4/651018

214 0 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

Edgars tiešām ir maita!!! Un pataisīšana viņu par enģelīti tāpat nepalīdzētu - viņš tāpat būtu maita. emotion

14 0 atbildēt

Nū vismaz kaut kas savādāks emotion

12 0 atbildēt

Es jau domāju, ka raksts par cita veida ''Brāli'', kā jau uz jāņiem pienākas... emotion

9 0 atbildēt

Nopietni?!es jau domāju tūlīt kritīs ceļos un lūgs viņai piedošanu,bet nē!ak tu mazais sātans!emotion

8 0 atbildēt

negaidīts pavērsiens, bet man patīk.:)

3 0 atbildēt