Pastāv īpašības vai elementi, kas mājo manī, no kurām vēlētos atbrīvoties, bet, kad to paveikšu, vai būšu priecīgs? Katram elementam ir sava nozīme, un tā ir jānovērtē!
Cik gadus pavadījis šai mežā esmu maldoties? Kad bija pēdējā reize, kad nokritu vai cēlos pārliecības pilns, ka aiz nākamā koka būs ciemats, pilsēta vai pat varbūt pils? Kādā krāsā ir koki, kuriem eju garām, un vai vispār tie ir koki? Vai var būt tā, ka tā ir iztēle, kas stāda tos kokus?
Šķiet, ka vairs neatskatos uz paveikto, bet, pat ja vēlētos, tad to nevarētu, jo nevaru atminēties. Nevaru atminēties, kas bija pirms tagad, kas bija tad vai vakar, varbūt rīt. Lai gan, rītdiena ir viena diena, par kuru šaubu nav. Šķiet, ka pastāvu tagad, un pagātne būtu atsevišķs elements, ar kuru saistīts esmu caur 3.personu.
Vai vēl ir mērķis iet vai guļu ar seju zemē, jo kārtējo reizi kritis esmu un nevēlos vairs celties? Spriežot pēc pašreizējās pozīcijas un gaišās vēlmes dzīvot, stalti eju pa kārtējo taku. Vai šo taku agrāk redzēju? Vai šī taka te jau bija, vai pārliecība mana to iebrien pirms manis? Un ja nu ceļš ved strupceļā? Lietas būtību mainīt tas nemainīs, jo nav tāda elementa, kas liktu apstāties, ja patiesi vēlos iet uz priekšu.
