Kas ir mīlestība? Mīlestība nav tikai jūtas, bet arī prāta lēmums darīt visu to labāko otram. Mīlestība ir pazemība un ticība, mīlestība ir tā,kas piepilda cilvēku dzīvi.....
Bez mīlestības.0
.....bet tomēr viņš to nesaprata, viņš zināja,ka mīlestība ir vārds ar daudz nozīmēm, viņš zināja, ka šis vārds ir tik daudzveidīgs, viņš domāja, ka izrunājot šo vārdu, katru reizi ir savs krāsu tonis, sākot ar dzeltenu, beidzot ar melnu...Viņš zin ka mīlestību pavada putna lidojums un asas sāpes. Neviens un nekad neatradīs divus vienādus vārda- mīlestība skaidrojumus... Viņš domāja, ka kādai tas būs burvīgs vakars pie jūras, bet citai kāda skaista dārglieta. Vienam mīlestība ir domu lidojums,bet citam mīlestība ir cilvēks ar fizisku skaistumu. Jepkurā gadijumā tas ir visbrīnišķīgākās jūtas,ko cilvēks var izjust, bet ne katram tas ir dots.....
Šis vīrietis dzīvoja, kādā patālā mājā,kurai reti kāds brauca garām un vēl retāk kāds iegriežās,lai apmeklētu, pat pasnieks neapmeklēja šo māju,jo rēķinus šis vīriets nesaņēma, vairs nesaņēma.
Laikams ritot viņā sāka raisīties domas par pašnāvību, par sevis pazudināšanu un aizbēkšanu no visām problēmām, bet viņa prāts to nespēj izlemt, mirt pašam vai likt ciest citiem. Domas par to ka viņu neviens nemīl,ka viņš nav juties mīlēts, viņu sagrāva...Viņš nodomāja,ka viņš ir cietis, tad kāpēc citi nevar ciest.
Lai gan tas ir šausmīgi, tomēr tas nebija par traku un nepieņemamu
Jā, dažas meitenes pēc pāris glāzēm tiešām ir neatkārtojams un pārāk vieglas, jo viegli var aizvest, kur vien vēlos, it sevišķi uz savu jauno dzīvokli ar savu jauno BMW, es jau nelielos, bet tas nav svarīgi!
Katrs mans pieskāries rada tevī labsajūtu, līdz tu sapratīsi, ka tas radīs nepatiku pēc kāda laika, kad to atcerēsies un sapratīsi, ka es biju pretīgs idiots, kurš tev bija pieskāries. Tavas atmiņas būs pilnas ar domam par katru pieskārienu un čukstēto vārdu tev ausī, kaut tu nebūsi bijusi labākajā kondīcijā, tomēr, tu to visu atcerēsies, sapņosi, jo zemapziņā tev tas būs pabijis un nekur nepazudīs.
Tieši tavi sapņi liks par mani atcerēties, katra diena, katra nakts, tu negribēsi gulēt, aizvērt acis, bet pēc dažām glāzēm - labsajūta, bet tomēr, tavs prāts neaizbēgs pavisam.
Mani pieskārieni paliek biežāki un nevēlamāki, tas tevi neattur mani satikt, jo tev nav citur kur iet. Tava visa dzīve esmu tikai es, es un mani pieskārieni, čuksti.. katra reize, ka ieraugi mani, tava sirds sitas straujāk, kaut vēlies, lai tā apstājas un nepukst vispār.
Bet vai es esmu vainīgs, ka tu nāc atkal un atkal, tava atkarība no manis ir pārāk neatkarīga no manis. Tu jebkurā brīdī vari aizbēgt, pazust no manas dzīves un skata loka, bet vai tad tu varēsi vel dzīvot, vienmēr atmiņā būs šīs rētas, emocionālās rētas, par visu, kas bijis.
Mēs tagad esam viens vesels, citas nav tik atkarīgas pēc manis, tikai TU, vienīgi tu, jo tu radi manu dzīvi un es radu tavu, kaut tā ir neciešama vai nogurdinošas, sāpīga un neciešama, bet tu nevari atkāpties, tev ir jādzīvo. Tu esi pārāk vāja lai pateiktu "NĒ" , to ir viegli neizmantot, it sevišķi, ja tas ir tik patīkami, tas rada manī sajūtu, ka es neesmu viens. Piepilda mani un liek man gribēt vel un vel.
Apstādināt to tu nespēj, iekšēji, dziļi, dziļi tu to nemaz nevelies, jo tas savā ziņa ir labāk kā kādreiz, kad nebija nekas tavā dzīve, tukšums, vienīga rutīna un atkal tukšums.