local-stats-pixel

Beta (1.)4

 70  1

Sveiki! It kā pirmais stāsts. Un neesat pārāk lieli kitizētāji, joo.. man ir tikai 13 gadi.. ;d

Beta

1.

Es izklaidējos, kad notika tas, ko es vēlētos aizmirst uz visiem laikiem, bet vienmēr, kad ieraugu citas ģimenes, manā galvā parādās tas, ko es nekad neaizmirsīšu. No tā laika es ienīstu alkoholu un cilvēkus reibumā.

Skatījos albūmu, kas tika izveidots pirms trim gadiem. Hmm.. Nostaļģija.

- Betiņ , - mani uzrunāja brālis Edijs, - mums jādodas, citādi nokavēsim lidmašīnu! –

Jā… man ar brāli iecerēts lidot uz Beļģiju, jo šeit, Latvijā, man viss atgādina vecākus un meitiņu. Kaut gan man ir jau 26 gadi, un esmu patstāvīga ( taču vientuļa ) vecāki un mazā bija mans atbalsts, mana labā roka, palīgs un svarīgākais manā sirsniņā. Neko es nemīlēju tik ļoti kā viņus.

Ceru Beļģijā aizmirst visu un sākt dzīvi no nulles. Būs grūti, bet jācenšas. Un man riebjas, ka nevainīgiem cilvēkiem jācieš dēļ citu muļķības…

Braucot uz lidostu es aizdomājos par traģiskāko vakaru manā mūžā. Bija krēsla un mana meitiņa Zane ar maniem vecākiem devās uz māju no cirka izrādes. Tas bija piektdienas vakars, tēvs brauca pie stūres un pēkšņi no tumsas iznira kāds OPEL markas auto tumšzilā krāsā. Kā vēlāk izrādījās, autovadītājs bija mans bijušais draugs un viņš bija dzēris. Mans tēvs izvairījās no sadursmes un ieskrēja kokā. Bija tik liels trieciens, ka vecāki uz vietas nomira, bet mana trīsgadīgā meitiņa vēl nedēļu slimnīcā cīnījās par dzīvību. Ārsti darīja ko varēja un centās, bet šoreiz viņi bija bezspēcīgi.

Lieki piebilst, ka bijušais draugs Edgars no notikuma vietas aizlaidās, bet par laimi, kāds aculiecinieks bija piefiksējis auto reģistrācijas numuru, turklāt Edgars bija atstājis visus dokumentus un pat telefonu automašīnas salonā. Tas palīdzēja notvert bēgli un piespiest viņam maksāt par morālo kaitējumu un soda naudu par bēgšanu.

To visu man atcerēties ir ļoti sāpīgi, tāpēc 2 dienas pēc meitiņas bērēm dodamies uz Beļģiju.

Edijs palīdzēja ienest manus diezgan smagos koferus lidostā un sameklēja mums vietu. Apsēdāmies un Edijs kaut kur aizgāja. Atpakaļ viņš atnāca ar kādu meiteni pie sāniem. Pēc skata… hmm.. izskatās diezgan pašpārliecināta. Nē.. iedomīga! Uz `kosmētikas viņai bija nedaudz sejas`. Rūpējās par savu izskatu pārāk daudz.

- Beta, iepazīsties! Tā ir Madara – Edijs nopētīja meiteni no galvas līdz kājām un noskūpstīja.

Man pat bez vārdiem viss bija skaidrs. Mazais brālis ir iemīlējies pilsētas „cacā”. Žēl brāļa. Jo izskatās, ka šai meitenei Edijs ir kāds n-tais čalis. Protams, nevar jau spriest neiepazīstot, bet šo Madaru pat nav vēlēšanās iepazīt. Bet nākamie Edija vārdi mani sagrāva..

- Redzi, Beta… - viņš iesāka, - atvaino, ka iepriekš nepabrīdināju, bet Madara vēlās dzīvot kopā ar mani Beļģijā. Un mums ir nopietnas attiecības!

Gatavojos jau teikt kaut ko skarbu, bet man tiešām palika brāļa žēl un mīlestība jau padara cilvēkus aklus uz citām lietām, kā saka..

2.

Nokļuvuši jaunajā mājoklī, uzreiz paķēru savu laptopu, lai izskatītu visus darba piedāvājumus Beļģijā. Ņemot vērā, ka esmu beigusi restorānu servisa skolu, meklētājā uzreiz ierakstīju atbilstošos ‘’keyword’’.

Pagāja ilgs laiks, kad beidzot atradu labu darba piedāvājumu. Tas bija netālu no dzīvokļa un alga arī bija apmierinoša.

Jutos nogurusi, tāpēc iegāju dušā un klusām ieslīdēju guļamistabā un pēc nepilnām 5 minūtēm jau biju ciešā miegā.

( 2. daļai ir turpinājums )

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Varbūt izvēlies ko citu, nevis, ka viņa ir juriste, jo tad viņa nevar uzreiz iet uz darbu, jo viņai jāmācās Beļģijas likumi, jo katrā valstī tie ir citi. 

Es saprotu, ka varbūt tu nesaprati domu, taču tā ir rūgtā patiesība juristam..

 0  0 atbildēt

Prieks,ka visur komati :D Bet turpini,ir labi :)

 0  0 atbildēt