Beigu titri (10)11

Skaitīt zvaigznes.

Pēc sarunas ar Rihardu man bija vajadzīgas atbildes. Mājās es tās nekad negūtu, tāpēc izņēmu telefonu un piezvanīju vienīgajam cilvēkam, kurš spētu atbildēt uz manis uzdotajiem jautājumiem. Man drebēja ceļi, kad piespiedu mazo aparātiņu pie auss. Klausulē atskanēja savienošanas signāls, un mana sirds uz brīdi, šķiet, apstājās. Varbūt tas viss ir viens liels pārpratums, es sev centos iestāstīt, joprojām gaidot, kad Raiens pacels klausuli. Ja viņš neatbildēs, tas visu izskaidros. Un šoreiz es viņa paskaidrojumus nedzirdēšu speciāli. Man bija gana.

-Klausos,- samiegojusies balss otrā klausules galā atbildēja. Sekundi likās, ka es uzvedīšos kā mazs bērns un neko nepateikšu, un pēc tam vienkārši atvienošu sarunu. Bet Raiens zināja, kas zvana, un es biju pieaugusi sieviete. Man tas bija jādara gan sevis, gan Melas dēļ.

-Vai tu esi Latvijā?- es centos izdarīt tā, lai mana balss izklausītos stingra. Drīzāk mani pūliņi bija velti, jo izklausījās, ka manās acīs ir asaras, kuras draudēja izlauzties.- Raien, atbildi man.

-Es biju,- Raiens miegaini atbildēja un es dzirdēju, kā nočīkst viņa gultas atsperes, puisim pieceļoties,- Piedod, ka tev nepateicu, bet man vajadzēja tavai māsai pierādīt, ka es esmu reāli eksistējošs cilvēks, tāpēc speciāli viņas dēļ devos uz Latviju.

-Un tāpēc, ka viņa tev neticēja, tev vajadzēja viņu novākt?- es šņācu. Tas arī viss. Asaras plūda aumaļām, un dusmas karsēja mani no iekšpuses,- Tu saproti, ka es to nenoklusēšu. Nolādēts, es tevi mīlēju, bet tu esi psihopāts!

-Stop,- Raiens mani pārtrauca,- Par ko, pie velna, tu runā?

-Netēlo idiotu!- es kliedzu. Pamanīju, ka parkā vairāki cilvēki meta skatienus uz mani, un es atturēju vēlmi parādīt vidējo pirkstu.- Tu biji Latvijā. Melānija tev neticēja, un tu viņu pagrūdi no balkona!
-Madara,- Raiens iecietīgi un mierīgi teica,- Es aizbraucu, kad tava māsa jau bija mirusi.

-Tiešām? Un kas tad tā par īsziņu “Sargi savu muguru”, ko?!-

Raiens smagi nopūtās,- Tu lasīji iepriekšējo īsziņu?

-Ko?- es nesapratu. Vai viņš bija idiots vai izlikās?

-Melānija teica, ka viņai sāpot mugura, ka viņa gribot atpūties. Viņa teica, ka viņai rīt jāstrādā, un esot jācilā smagumi, tāpēc es viņai uzrakstīju, lai sarga savu muguru. Tava māsa man rakstīja vakarā, kad viņa aizgāja bojā. Diemžēl, es to uzzināju tikai tad, kad atbraucu.

-Es neko nesaprotu,-

-Melānija gribēja mani iepazīt, lai tevi pasargātu,- Raiens skaidroja,- Viņa domāja, ka esmu viltvārdis, tomēr centās mani izprast. Mēs kļuvām par draugiem, un norunājām, ka rīt es viņu satikšu. Diemžēl, es viņu nesatiku,- puiša balss pieklusa. Dzirdēju šņukstus un tikai tad aptvēru, ka raudu es. Viņš bija aizbraucis pie viņas nevis manis. Bet tas nebija ļaunākais. Pēdējos dzīves mirkļus mana māsa runājās ar Raienu, nevis mani. Viņa pat pēdējā brīdī bija vislabākā māsa pasaulē.

-Kāpēc tu neapciemoji mani?- es vaicāju,- Un kā tu zināji par Rihardu?

-Viņš bija blakus, kad es un Melānija runājām,- puisis atteica.- Runājām, ka tiksimies pie viņa, jo Melānija bija apreibusi, un  puisis solījās par viņu parūpēties.

-Tu neatbildēji,- es norūcos,- Kāpēc tu neapciemoji mani?

-Jo man bija darīšanas studijā!-

-Kā vienmēr,-

-Madara, nesāc,-

-Tev vienmēr ir attaisnojumi. Kas tu, pie velna, vispār esi? Es atradu internetā vēsti par tevis pazušanu,-

-Uzgaidi,- puisis sacīja. Apmulsusi klausījos klausules otrā galā, kad kāds apvija rokas man apkārt, un pagrieza pret sevi, lai noskūpstītu. Atvērusi acis, es pamanīju, ka tās ir tās pašas brūnās acis, kuras iepriekš biju redzējusi mazā displejā.- Es gribēju tevi pārsteigt,- puisis aizsmacis atbildēja un noņēma man matus no sejas, lai vēlreiz noskūpstītu.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Beigu-titri-11/707256