Bēgle. (19)2

"Nu lūk , esam klāt." Atlaižot Ītana roku sacīju.
"Tas bija tas, ko tu gribēji man rādīt?" Viņš man jautāja.
"Nu jā," nezināju, ko teikt tālāk, "šeit es parasti nāku, kad gribu pabūt viena. Bez draugiembez Olafa un visa pārējā. Šī es ceru būs vieta, kur varēsim tikties." Paņēmu viskija pudeli un attaisīju. Iedzēru pamatīgu malku. Ītans sāka smieties par manu seju, "Ko smej,a?" Es viņam jautāju.
"Tā seja."
"Bija tik pasakaini neglīta." Es atteicu.
"Tik pasakaini skaista, Kārlij, tu esi."
"Nerunā muļķības un dzer." Iegrūdu pudeli viņa rokās.
"Bet, ko tu domā darīt ar Olafu?" Viņš jautāja.
"Tātad, es izvandīju viņa dzīvokli. Domāju pāris dienas tur nerādīties, tād es aiziešu atpakaļ un kaut ko sadzejošu, ka biju pie mātes aizbraukusi vai kaut kur. Nu izdomāšu. Un tad tālāk, kā viss ies." Es pasmaidīju.
"Un es?" Viņš uztaisīja bēdīga suņa actiņas.
"Ā, jā, tu." Es sāku smieties, "nu tagad iesim pie tevis. Tad tur dažas dienas padzīvošos un tad pie Olafa, bet mēs tiksimies katru dienu. No rītiem, kad it kā iešu skriet, pusdienaslaikā, kad viņš būs skolā un tā tālāk. Perfekti ir tas, ka viņam jau sākās studijas, Augusta sākumā." Es viltīgi pasmaidīju un atkal iedzēru.
"Bet, tev vēl ir jūtas pret viņu? Tu viņu mīli. Skūpstīsi, nodarbosaties ar vēl visādām lietā." Viņš uztraukti skatījās uz mani.
"Ītan. Tevi arī piekrāpa, tev būtu jāsaprot, ka ja piekrāpj nepiedod, vismaz es, jā, man vēl viņš patīk, bet nevēlos būt ar viņu kopā. Varbūt es tēlošu, bet ne ilgi, jo vēlos būt ar tevi." Pieliecos, lai noskūpstītu viņu, bet tā vietā viņš aizgriezās. Es neko neteicu. Novilku drēbes, uzkāpu uz tilta malas un ielecu. Tik perfekta sajūta, lecot kliedzu un izpletu rokas. Dzirdēju kā Ītans sauc manu vārdu. Ielecot ūdenī nepeldēju uz augšu, bet gan dzirdēju, kā Ītans iekrīt man blakus. Izpeldēju ārā, lai ievilktu gaisu, sagaidīju Ītanu, piepeldēju un noskūpstīju viņu. Tā mēs tur peldējām, ārdijāmies.
"Es tevi mīlu." Ītans noteica. Es atbildes vietā viņu kaislīgi noskūpstīju. Izejot no ūdens, no šortu kabatas izņēmu telefonu. Pulkstens bija jau četri no rīta. Iztukšoju viskija pudeli un uzsaucu Ītanam, "Zāč, nāc. Ejam uz mājām. Miegs nāk."