Šoreiz bēdīgie tekstiņi + bildītes. Liek padomāt, kā citi dzīvo...
Bēdīgi...0
26
0
Es iepirkos netālu no tirgus, kad pamanīju, ka kāds pārdevējs sarunājas ar mazu zēnu, kuram nebija vairāk par 5 vai 6 gadiem.
Pārdevējs teica, “Piedod, bet tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Pēkšņi mazais zēns paskatījās uz mani un jautāja,”Onkulīt, vai jūs esat pārliecināts, ka man nav pietiekoši daudz naudas?”
Es pārskaitīju viņa sīknaudu un atbildēju,” Tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Mazais zēns joprojām turēja savā rociņā sažmiegtu lelli. Tad es pajautāju viņam, kam viņš vēlas šo lelli dāvināt.
“Šī lelle ļoti patika manai māsai un es vēlējos to viņai uzdāvināt dzimšanas dienā. Man lelle ir jāiedod mammai, lai tā to varētu nodot manai māsai.” Zēna acis bija ļoti skumjas, kad viņš to stāstīja. ” Mana māsa tagad ir aizgājusi pie Dieva. Tētis teica, ka mammīte arī drīz satiksies ar Dievu, tā nu es iedomājos, ka viņa varētu paņemt līdz šo lelli un atdot manai māsai.”
Mana sirds pēkšņi apstājās. Mazais zēns paskatījās uz mani un teica,” Es tētim teicu, lai viņš neļauj mammītei vēl iet, kamēr es neesmu atgriezies no veikala.” Tad viņš man parādīja jauku fotogrāfiju, kurā viņš smējās un teica, ” Es gribu, lai mammīte paņem līdz arī manu fotogrāfiju, lai māsiņa mani neaizmirstu. Es ļoti mīlu savu mammu un negribu, lai viņa iet projām, bet tētis teica, ka viņai ir jāiet pie manas mazās māsiņas.” Viņš paskatījās atkal uz lelli ar skumjām acīm.
Es ātri sameklēju savu maku un ierosināju, “Varbūt mums vajadzētu vēlreiz pārbaudīt, vai Tev tomēr nav pietiekoši naudas!” “Labi,” viņš atbildēja,”es ceru, ka man ir pietiekoši daudz.” Es pieliku no savas naudas, viņam to neredzot, un mēs kopīgi to saskaitījām. Nauda pietika, lai nopirktu lelli un pat nedaudz palika pāri.
Mazais zēns iesaucās,”Paldies Dievs, ka iedevi man pietiekoši daudz naudiņu!” Tad viņš palūkojās uz mani un piebilda,”vakar, pirms došanās gulēt, es lūdzu, lai Dievs pārliecinās, ka man ir pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli un mammīte to varētu atdot māsiņai. Un Viņš mani dzirdēja! Es arī vēlējos, lai varētu nopirkt mammai baltu rozi, bet neuzdrošinājos Dievam lūgt tik daudz. Bet Viņš mani dzirdēja un iedeva tik daudz, lai es varētu nopirkt gan lelli, gan baltu rozi mammītei. Mana mamma dievina baltas rozes!”
Es todien beidzu savu iepirkšanos ar pavisam citādām sajūtām, nekā sāku. Es nespēju nedomāt par šo mazo zēnu. Tad es atcerējos par kādu avīžu virsrakstu, kuru biju lasījis pirms 2 dienām. Tajā bija teikts, ka kāds piedzēries šoferis uzbraucis jaunai sievietei un viņas meitiņai. Meitenīte mira notikuma vietā, bet jaunā sieviete atrodas kritiskā stāvoklī. Ģimenei bija jāizvēlas, kad atvienot dzīvību uzturošo sistēmu, jo sievietei nebija cerību atgūties no komas. Vai tā bija mazā zēna ģimene?
Divas dienas pēc notikuma ar mazo zēnu, es izlasīju avīzē par to, ka jaunā sieviete ir mirusi. Es nespēju sevi apvaldīt, tāpēc es nopirku pušķi ar baltām rozēm un devos uz kapliču, kur sievietes ķermenis bija novietots, lai cilvēki varētu no viņas atvadīties. Tur viņa bija, savā zārkā, turot rokās skaistu, baltu rozi un smejoša zēna fotogrāfiju un uz krūtīm viņai gulēja lelle. Es pametu kapliču ar asaru pilnām acīm, zinot, ka mana dzīve ir izmainīta uz visiem laikiem.
Tā mīlestība, ko mazais zēns juta pret savu mammu un mazo māsiņu, vēl līdz šai dienai nav aptverama. Un kāds piedzēries šoferis viņam to atņēma.
22:30 Viņa «Sveiks»
22:35 Viņš « Sveika. Kā iet?»
22:37 Viņa « Tu esi ar Viņu?»
22:50 Viņš «Jā…»
Viņa iegriež pirmo, ļoti dziļu līniju uz savas rokas, bet netrāpa uz vēnām...
22:55 Viņa« Tu Viņu mīli?»
22:57 Viņš « Jā…»
Viņa iegriež otro, dziļu līniju uz rokas...Arī ne tas... Bet jau vairāk... Garāku un dziļāku...
23:00 Viņa« Bet Tu zini, ka es Tevi mīlu?»
23:20 Viņš « Jā, es zinu... un kas no tā?»
23:34 Viņa « Zini… Es tulīt pēc pāris minūtēm nomiršu, un gribu... Lai Tu zinātu, ka es Tevi neprātīgi mīlu... Bet Tu ar Viņu... Tu ar Viņu... Tak esi laimīgs... Ar Dievu...»
Viņa iegriež trešo līniju, pašu dziļāko, viņa tajā iegulda visu savu naidu…visas sāpes.. visus pāri darijumus…
Tagad Viņas ķermenis guļ sarkanā ūdenī, Viņa palika bāla. Viņa nomira.. Viņu nekad neatgriezst.. Viņa nekad vairs neuzzinās kas ir mīlestība.. Kā ir - būt mīlētai ? Viņa neuzzinās…
23:37Viņš « PAGAIDI!!! NEUZDROŠINIES TO DARĪT!!! ES TAČU ARĪ TEVI MĪLU!!! Ar Viņu satiekos, lai pakaitinātu tevi !!! Neuzdrošinies to darīt!»
23:40 Viņš« Es mīlu Tevi...Mīlu…»
Pēc diennakts Viņu atrada mirušu, bet ar smaidu uz lūpām… Viņa smaidija pasaulei…Kad viņu apglabāja, viņa bija savā izlaiduma kleitā tā bija balta.. kā kāzu kleita..skaista… Viņš stāvēja Viņai balkām un raudāja… Viņa tagad nekad neuzzinās, kā Viņš sapņoja par Viņu...
Mans draugs, pa 100 latiem nopirka jaunas botas. Viņš stāvēja, gaidīja autobusu, līdz pie viņa pienāca bezpajumtnieks un prasīja' nevēlies ar mani parunāt?'
Draugs teica 'protams, man tāpat nav ko darīt'.
Bezpajumtnieks sāka stāstīt par savu dzīvi. Viņam bija sieva, bērni. Bet tas viņam nerūpēja. Viņam patika iedzert, tērēt naudu dažādiem sīkumiem. Un pamazām pamazām zaudēja naudu, iekūlās parādos un zaudēja gan darbu, gan ģimeni.
Tad draugs teica' ņem, piemēri manas jaunās botas.
bezpajumtnieks atbildēja' es nevaru pieņemt šīs botas'
draugs teica' tev šīs botas vairāk vajadzīgas, nekā man. Turklāt tulīt būs ziema. Tev ir caurumainas botas tu vari nosalt.
Bezpajumtnieks paņēma, piemērīja botas. Viņam tās ļoti labi derēja. Draugs steidzās uz autobusu...
Pēc nedēļas. Mans draugs stāvēja tajā pašā pieturā un atkal gaidīja autobusu. Pretīm nāca zolīds kungs un draugu uzrunāja
'Sveiks, kā klājas?'
Draugs viņu atpazina pēc botām. Tad kungs teica
' Tad, kad tu iedevi šīs botas un aizsteidzies uz autobusu. Es aizgāju uz apģērbu veikalu. Tad veikala priekšnieks mani ieraudzīja un teica' Tev šīs botas piestāv, šīs botas tagad pašlaik ir modē. nevēlaties nākt strādāt?' Es momentāli piekritu un ar mani atkal sāka runāt sieva'...
Viņai bija 6 gadi , tētis viņu sita , tāpec ka viņa izmētāja rotaļlietas savā istabā.
Sieva iesūdzēja tiesā, tiesa secināja, ka tēvam ir tiesības audzināt bērnu ar savām metodēm.
Vīrs bija alkoholiķis , viņš dzēra , vienmēr kad pārnāca mājas sita savu mazo meitu,un sievu.
Vienu dienu viņš mājās atnāca ar draugu
viņa draugs gribēja izvarot viņa sievu , viņa viņam iesita ar pudeli pa galvu, pēc šā visa bija tiesa , meitas mammu iesēdināja cietumā, mazā meitiņa palika viena ar savu tēti alkoholiķi.
Pēc divām nedēļām tētis atnāca mājās , meita gulēja, tēvs ieraugot nenomazgātos traukus , ieskrēja istabā un sāka sist viņu , dēļ lielā sitiena , mazā atsitās pret gūltas malu , viņa nomira . dēļ tā ka asinis iekļuva galvas smadzenēs.
Un tagad izdari secinājumus kādā "godīgā" valstī mēs dzīvojam.
ja tēti toreiz būtu iesēdinājuši cietumā , nekas tāds nebūtu noticis.
Un viss būtu labi.
Vīrietis atnāca piekusis mājās no darba.
Viņa piecgadīgais dēlēns jau stāvēja pie durvīm un viņu sagaidīja ar jautājumu – Tēti, drīkstu tev ko jautāt?
— Jā, protams.
— Tad kad tu esi darbā un strādā, cik tu saņem naudiņu pa vienu stundu?
— Tā nav tava daļa. Kāpēc tu man jautā tādas lietas?
— Es vienkārši gribētu zināt, cik tu saņem vienas stundas laikā. Lūdzu, tēti! - lūdzās mazais puika.
— Nu, ja tev ļoti vajag zināt, es saņemu 10 latus stundā.
— Mazais puika nopūtās un nokāra galvu. Tad viņš paskatījās uz tēti un teica: Vai es varētu no tevis aizņemties 5 latus?
— Vai tas bija vienīgais iemesls, kāpēc tu jautāji, cik es pelnu? Lai atkal varētu sev kaut kādu nevajadzīgu spēļmantiņu nopirkt? Ej uz savu istabu un, lūdzu, pārdomā vai tas nav ļoti egoistiski no tavas puses man kaut ko tādu jautāt. Es strādāju katru dienu ļoti ilgi un smagi un man nav laika tādām stulbām bērnu spēlītēm.
Puika gāja klusi uz savu istabu un aizvēra lēnām savas istabas durvis. Vīrietis apsēdās pie televizora un vēl arvien dusmojās par dēla egoistisko attieksmi. Pēc stundas viņš nomierinājās, uzgāja augšā un iegāja dēlēna istabā.
— Vai tu jau guli? – Viņš jautāja.
— Nē, tēti, esmu vēl augšā.
— Es atvainojos. Man bija gara un smaga diena un es pārāk netaisnīgi reaģēju uz tavu jautājumu. Te būs tavi 5 lati, ko tu man lūdzi.
Dēlēns nolēca no gultas un priecīgs sauca: — Paldies, tēti!
Tad viņš no gultas apakšas izvilka vecu kartona kasti, kurā bija pāris santīmu. Kad tētis redzēja, ka dēlam jau ir kāda naudiņa, viņš atkal sāka palikt dusmīgs.
— Kāpēc tu man lūdzi naudu, ja tev pašam ir pietiekoši?
— Tāpēc, ka man nebija pietiekami daudz. Bet tagad man ir! Tēti, man tagad ir tieši 10 lati! Vai es varētu nopirkt stundu tava laika? Lūdzu, atnāc rīt mājās laicīgi, lai varam pabūt kopā!
Puisis izaicināja meiteni nodzīvot dienu bez viņa. Nekādas komunikācijas. Ja meitene to paveiks, viņš mīlēs viņu uz mūžu. Meitene piekrita. Viņa nesarakstijās ,vai nezvanija puisim visu dienu, nezinot, ka puisim ir atlicis dzīvot tikai 24h, jo viņš slimo no vēža. Viņa precīzi ieradās sava puiša mājās nākamajā dienā. Asaras bira, kad viņa ieraudzija savu puisi guļam zārkā. Viņa puiša istabā atrada puiša istabā zīmīti: - '' Tu to paveici ,zaķīt. vai tu to tagad spēsi katru dienu? Es tevi mīlu! ''
16 gadīgs zēns jautā savam tētim .
'Tēt,ko tu man dāvināsi uz manu 18 dimšanas dienu?'
'Dēliņ,līdz tam vēl ir jānodzīvo .'
Pēc gada zēns vēlreiz jautā to pašu jautājumu savam tētim .
'Nu tad ko tu man dāvināsi uz manas 18 dimšanas dienas?'
'Vēl vesels gads .'
Tieši pirms zēna 18 dimšanas dienas, viņam palika slikti, un viņu aizveda uz slimnīcu. Tur tēvam pateica ka viņa dēlam ir ļoti lielas problēmas ar sirdi,ja neuzstaisīt operāciju un nenomainīt sirdi, viņš nomirs,šonakt . Tēvs nezināja kā to pateikt savam dēlam,tāpēc viņš vienkārši iegāja palātā un klusumā apēsdās pie dēla gultas . Zēns ar smaidu uz sejas jautā .
'Nu,vai tu jau izdomāji ko man dāvināsi? Man rīt ir dzimšanas diena .'
Ar asarām acīs tēvs atbildēja.
'Jā,es atceros, un jau izdomāju ko dāvināšu tev .'
Zēns saprata,ka kaut kas ir noticis,tapēc viņš jautāja .
'Tēt,vai ārsts teica ka es mirstu?'
Tēva sirds bij salauzsta, viņš nevarēja pateikt viņam taisnbīu, tāpēc sameloja .
'Nē, viss būs labi, es raudu no laimes,jo tev viss ir kārtībā, tev vienkārši vajag bišk atpūsties .'
Tēvs pasmaidīja ar asarām acīs, un izgāja no palātas . Nākamajā rītā, zēns atvēra acis . Viņš vlējoprojām gulēja savā palātā, bet jutās daudz reiz labāk . Viņam pie rokas sātēvja konverte . Zēns viņu lēnām atēvra un sāka lasīt .
'Sveiks dēliņ, ja tu lasi šo vēstuli, tas nozīmē, ka operācija bij veiksmīga . Atceries tu man jautāji,ko es tev uzdāvināšu uz dzimšanas dienas? Nu tad lūk, es tev uzdāvināju sirdi . Neskumsti, un nevaino sevi,tā bij mana izvēle. Es protams neredzēšu kā tu aprecēsies ,kā piedzims un izaugs mani mazbērni, neredzēšu tavu mammu, bet tomēr es būšu laimīgs jo tu to redzēsi manā vietā . Es tevi ļoti mīlu,tavs tētis .
Vakar viens no maniem labākajiem draugiem izdarīja pašnāvību nošaujoties apmēram 2 dienā. Un tikai tagad es savā mobilajā pamanīju neatbildēto zvanu no viņa vakar 1:56.
Šodien mana labākā draudzene, ar kuru draudzējos jau 6 gadus, nonāca slimnīcā. Viņa bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Viņa vienmēr bija klausījusies manas stulbās, sīkās problēmas, bet es nekad viņai neprasīju, kā jūtas viņa, vienmēr likās, ka viņa ir laimīga.
Tev patiks šie raksti
