Pasaule nav nemaz tik liela vai ne?
- Iepriekšējā - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Beatra-11-Turp/697543
***
- Bet tu esi drošībā. - Ariana ar Artūru reizē noteica.
- Ne visu mūžu. - Skumīgi atteicu.
- Neskumsti, mīļā. - Ariana pagriezās pret mani.
- Ballīte arī izpalika. - nedaudz uzsmaidīju un tēloju, ka man žēl.
- Mums būs pašiem sava ballīte. - Artūrs iesmējās un paātrināja ātrumu.
- Izklausās jau jautri. - Artūrs tiešām iepriecināja, jo domas par Kārli nav labākās.
- Ballīte pie Arianas vai manis? - Artūrs turpināja.
- Noteikti pie manis, Niklāvs būs sajūsmā. - Ariana iespiedzās un palūkojās uz mani.
- Ko jūs darījāt kamēr es biju parkā un Artūrs atrada mani? - Vaicāju Arianai.
- Kārlis aizgāja pēc rozēm, bet es pēc hesīša, ja vēlies vari ēst. Vienkārši tu nepaēdi. - Ariana norādīja uz maisiņu pie manām kājām, kuru nebiju iepriekš ievērojusi.
- Būšu resna. - neapmierināti iesaucos.
- Klusē sieviete, ēd. Tev vēl anoreksija piemetīsies.- Artūrs smējās, bet smiekli izklausījās diezgan nopietni.
Izņēmu no turzas vistas burgeru un iekodos tajā. Tik sen nebija ēsta neveselīgā pārtika, kad gribējās sākt murrāt un apēst visu vienā rāvienā.
- Kola un kartupelīši arī tur ir, ēd cik gribi. - Ariana uzrunāja mani.
- Es patiešām būšu resna. - Turpināju ēst.
- Kad tu dzīvosi pie manīm Tu tikai ēdīsi. - Artūrs smējās un ātri vien aprāvās.
Abas ar Arianu saskatījāmies un tad ar dīvainu seju aplūkojām Artūru.
- Ko tu teici? - Ariana nopietni sāka prašņāt Artūru .
Artūrs izlikās ka nedzird, un turpināja braukt.
- Beatra! Jūsu starpā kaut kas ir? - Ariana ieinteresēta sāka izjautāt mani.
- Itkā nē, varbūt jā, es nezinu. - Izmisusi centos atrast pareizo atbildi.
- Jūs pat vienu dienu neesat pazīstami. - Ariana iesmējās.
- Bet mīlestība no pirmā acu skatiena. - Artūrs pamēdījās un iebrauca mūsu pilsētā.
Ariana uzmeta man dīvainu skatienu, es tikai paraustīju plecus un saviebu seju.
Ariana sazvanīja draugus un sarīkoja ballīti.
Iebraucām mājas pagalmā un izkāpām no mašīnas. Artūrs man pameta jauku skatienu un mēs iegājām mājā.
- Paskaidrosiet? - Niklāvs stāvēja, apstulbis virtuvē.
- Varbūt vēlāk visu sīki un smalki, bet pie mums ir ballīte un tas ir Beatrises topošais draugs.
Uzsmaidīju un pamāju Niklāvam ar roku.
- Pēc cik ilga laika visi? - Niklāvs devās uz otro stāvu.
- Pēc dažām minūtēm. - Ariana aizskrēja viņam pakaļ atstājot mūs ar Artūru divatā.
- Atbildi man godīgi uz trīs jautājumiem. - Artūrs apsēdās dīvānā un aicināja mani blakus.
- Atbildi godīgi ar jā vai nē. - Artūrs dīvaini skatījās manī.
Pamāju ar galvu un smagi nopūtos.
- Pirmais. Tev ir draugs? - Artūrs nedaudz pasmaidīja.
- Nē. - nomierinājusies atbildēju.
- Otrais. Es Tev liekos pievilcīgs? - Artūrs sēdēja man pretī un vēroja katru manu kustību.
- ēe, nū.. jā. - Nopūtos un nedaudz piesarku.
- Labi. Trešais. Pasaki iemeslu, kāpēc man Tevi atkal nenoskūpstīt? - Artūrs iesmējās un gaidīja atbildi.
- Nav godīgi. - Saliku rokas uz krūtīm, un sajutu Artūra saldās lūpas pie savējām.
- Iemesla taču nebija. - Artūrs iesmējās un atkal mani noskūpstīja.
Pie durvīm iezvanījās zvans, un pa durvīm ienesās daudz cilvēki ar daudziem maisiņiem.
- Es Tevi šeit pazaudēšu. - Artūrs pacēla uzaci un nopētīja cilvēkus.
- Es vēl neesmu tava. - Nomēdījos un devos pie klasesbiedriem.
- Endija! - Artūrs pieskrēja pie vienas meitenes, kurai varēja būt kādi 15 ,16 gadi.
- Kurš Te kuru pazaudēs? - Iesitu Artūram pa plecu un iesmējos.
-Iepazīsties, mana pusmāsa. - Artūrs iepazīstināja mani ar meiteni, kurai bija gari taisni melni mati un tumši zaļas acis, kā Artūram.
- Beatrise? - Endija iesaucās un apskāva mani.
- Beta! - Endija priecīgi atrāvās no manis un es neizpratnē uzlūkoju viņu.
- Tu neatceries mani? - Endija ar žēlumu skatījās manī.
