Jau 20.nodaļa, pat necerēju, ka tik tālu tikšu. Paldies par jūsu plusiņiem un jaukajiem komentāriem, kas ļauj rakstīt uz priekšu.
~~
20.Nodaļa(Aplausus)
- Kolin, man ir auksti. Ātrāk! - Es uzsaucu, jau pusstundu drebinājos pie garāžās, jo Kolins nevarēja atrast, kaut kādas mistiskas lietas, kas viņam ir vajadzīgas. Biju uzģērbusi melnās bikses, siltu džemperi, ādas jaku un mazos zābaciņus. Negribēju izskatīties kā meitene no Augšējās Īstsaidas. Kolins izskatījās apmēram kā es, melnas bikses, brūni zābaki, ādas jaka.
- Kora, tev neviens nelika nākt, tas bija piedāvājums. Tūlīt jau varēsim braukt, - To viņš jau atkārtoja kādu laiku, kas nelikās nemaz iepriecinoši. Nekad nebūtu domājusi, ka ārā var būt tik auksti, pie tam rudenī, ne jau ziemā.
Es tikai stāvēju, pēc mirkļa izbrauca Kolins un attaisīja man durvis. - Sēdies, dārgā, - Viņš teatrāli noteica. Es iekāpu mašīnā un iedunkāju viņu. Kolina mašīna bija melns ferrari.
- Neesmu tev nekāda dārgā, - Viņš tikai iesmējās, es smējos kopā ar viņu. Kolins ieslēdza mūziku, uzgrieza siltumu. Beidzot arī es varēju mazliet apsildīties, rudens naktis nebija tās jaukākās.
- Ja jau tu piekriti, braucam, - Viņš izbrauca, es tikai vēroju ceļu. Man nebija ne jausmas, kur notiks sacīkstes. Man uzreiz galvā radās jautājums.
- Kā tu zini, kur notiks sacīkstes? - Man agrāk likās, ka visu zinu par savu brāli, bet tagad atklājās, ka nezinu, nemaz tik daudz. Kaut kādā mērā mani interesēja, viss, ko es varu uzzināt par sacīkstēm. Tas ir kā ielauzties citā pasaulē, kur nav mana vieta, bet vismaz es varu censties pietuvināties tai pasaulei, ko tagad brālis dēvē par savējo.
- Katru reizi tās notiek citā vietā, jābrauc uz citu pusi. Tomēr satikšanās vieta nemainās. - Viņš noteica. Es gribēju zināt, kur ir satikšanās vieta, gan jau es to redzēšu.
It kā vairāk jautājumu, man nebija un nebūs. Mēs braucām klusumā, ne es, ne Kolins nemīlējām daudz runāt, reizēm gadījās. Tā bija lieta, kas mūs saistīja.
Pēc aptuveni pusstundas brauciena, mēs apstājāmies. Es biju izrauta no sapņošanas ar atvērtām acīm. Kolins nebija īsti apstājies, bet gan brauca cauri cilvēku pūlim. Bija daudz cilvēku, es jutos neiederīga, ne tikai izskata ziņā, bet arī uzvedības.
Visapkārt bija daudz mašīnu, lielākā daļa bija luksus mašīnas, kas mani nebūt nepārsteidza. Mani izbrīnīja, cilvēku daudzums, kas bija ieradušies uz sacīkstēm. Lielākoties bija vīrieši ādas jakās un meitenes īsās kleitās, kas grozījās viņiem apkārt. Man skatoties uz meitenēm pārskrēja aukstas tirpas, es biju satinusies, lai tik man nebūtu auksti.
- Ejam apsveicināties, - Kolins kāpjot no mašīnas noteica, es viņam paklausīgi sekoju. Gāju gandrīz blakus viņam, es tikai dzirdēju saucienus, uz kuru pusi Kolinam ir jāiet un sekoju viņam.
- Kolin, vecīt, esi gatavs? - Viens paspieda roku un teica. Visi bija apmēram viena vecuma, neviens, pēc manām domām, nebija virs trīsdesmit.
- Vienmēr, - Kolins zibināja savus zobus un smējās. Es jutos vēl vairāk lieka, es tikai stāvēju un nezināju, ko darīt. Šī noteikti nebija mana vieta.
- Ko tu esi atvedis sev līdzi? - Viņām jautāja vīrietis ar ogļu melniem matiem, apģērba ziņā viņi ar Kolinu lieliski saderēja, varētu par rasties priekšstats, ka viņi ir sarunājuši kā ģērbties.
- Iepazīsties, Kora, mana māsa. Viņa šodien vēros sacīkstes. - Es tikai pasmaidīju.
- Reinhards, - Viņš roku pastiepis noteica, es saņēmu viņa roku un gatavojos, ko teikt, bet viņš iesāka pirmais. - Korai vislabāko ložu. - Reinhards pasmaidīja un noteica. Viņa smaids manī neviesa īpašu uzticību.
- Protams, - Es atbildēju. Interesanti, kur ir vislabākā loža, un pie tam vai loža izskatījās, kā es esmu iedomājusies, tā noteikti nebija.
- Šodien sacīkstes pie rūpnīcām. - Reinhards noteica. Pašlaik mēs bijām kaut kādā pamesto ēku ielokā, es īsti nezināju, kur esam. - Tas ir kādas piecas minūtes no šejienes. - Viņš noteica, skatīdamies uz mani, laikam bija pamanījis, manu apjukušo sejas izteiksmi.
Pēc mirkļa visi sakāpa mašīnās un brauca uz noteikto vietu. Tur bija bariņš cilvēku un bija novilkta baltā līnija kā starta. Apkārt vecas pamestas ēkas, tās laikam bija rūpnīcu ēkas, bet es nezināju tieši kādas. Īstenībā, es pat nezināju, kurā no Ņujorkas daļām atrodos.
- Tev tagad nāksies kāpt ārā, ja vien neesi pārdomājusi braukt līdzi, - Kolins noteica, apstājies pie līnijas.
- Es kāpšu ārā, - Izkāpu no mašīnas un iejuku starp cilvēkiem. Īsti nezināju, kur ir mana vieta. Jutos atstumta, kāpēc gan man vajadzēja šim visam piekrist. Negribēju arī brālim, sabojāt noskaņojumu, iečīkstoties kā maza meitene, ka vēlos braukt līdzi.
Es apstājos pūļa ielokā, Reinhardu es neredzēju, kas man bija solījis labāko ložu. Pēc mirkļa pamanīju, ka viņš lēnā gaitā tuvojas.
- Ejam pastaigāties? - Viņš jautāja. Tas manī izsauca neuzticību, nezinu, kas viņš bija par tipu, bet vienu es zināju noteikti, viņam līdzi es nekur neiešu. Lai arī mans brālis viņam uzticējās, man viņš likās mazliet savādāks.
- Es izlēmu vērot visu no lejas. - Ātri noteicu, negribēju, lai viņš saprot, ka man ir kaut kādas mistiskas aizdomas uz viņu. Tomēr manas sajūtas bija stiprākas par viņa mājienu, kaut kur aiziet. Ja vien es tagad varētu kaut kur noslēpties, tā laikam bija pati muļķīgā doma, kāda man vien varētu ienākt prātā.
- Tiešām, es tevi varēju uzvest uz kāda jumta paskatīties, - Viņš teica, man likās, ka Reinhards mani tūlīt atkodīs. Tas skatiens kā viņš lūkojās, lika sastingt. Es centos atbildēt pēc iespējas mierīgāk, it kā mani nekas nesatrauktu.
- Nē, paldies, man tepat ir labi, - Es it kā nedomājot, ne par ko noteicu. Nezinu no kurienes manī, bija pacēlies tāds uztraukums. Tās sajūtas, kas bija manī, biedēja.
- Tiešām, nu nāc, - Viņš satvēra manu roku un pavilka, it kā aicinādams mani līdz, tomēr manas sajūtas, nekad nemeloja. Negribēju ar viņu iet, tas būtu pārāk vieglprātīgi no manas puses.
- Laid vaļā, - Es tikai stingri noteicu. Nezināju, vai to kāds dzirdēja, jo visapkārt bija skaļas balsis, kliedzieni, kuriem bija jākalpo par uzvaras nesējiem. Ja viņš vilks mani prom, es kliegšu, to es zināju.
- Es tev parādīšu, kā tavs brālis brauc, - Viņš zobgalīgi smaidīja. Es nespēju viņam ticēt, tik naiva es vēl nebiju.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Be-like-snow-beautiful-but-cold-21/759167">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Be-like-snow-beautiful-but-cold-21/759167
