Čiu riu! 
8.Nodaļa!
8.Nodaļa.
Pēc nedēļas.
Nebiju runājusi ar Danielu. Gabriels vairākkārt centās mani pierunāt parunāt ar Danielu, tomēr es neļāvos un saglabāju savu sievietes lepnumu. Šī gada sieviešu diena bija visnelabākā manā mūžā. Es apsolos, ka nekad nesvinēšu sieviešu dienu tikai dēļ tā, ka tā nāk par sliktu man.
Vienmēr, kad iedomājos par Danielu, mana sirds iesāpējās, jo viņš mani bija krāpis pusgadu un melojis man par to, ka mīlēja mani.
Es sēdēju savā gultā un lasīju grāmatu. Tētis bija darbā, bet es slimoju ar gripu. Man sāpēja galva un likās, ka degu ugunīs, tomēr tā bija tikai temperatūra. Tikai.
Pasniedzos pēc antibiotikām, kuras stāvēja uz galda, un ūdens pudeles. Ieliku tableti mutē un iemalkoju ūdeni. Man nepatika dzert zāles un kur nu vēl slimot. Vienmēr, kad beidzu slimot, skolā mani gaidīja kaudze ar pārbaudes darbiem un tas mani tik ļoti kaitināja. Tomēr ir plusi. Neredzēšu nevienu no Daniela draugiem.
Man ir paveicies, ka Daniels nemācās vienā skolā ar mani. Tomēr bez viņa dzīve bija garlaicīga, bet es tagad netaisos viņam zvanīt un būt ar viņu kopā. Nē. Manī vēl ir kāda kripatiņa pašcieņas.
Nolēmu sakārtot savu nekārtīgo istabu. Liku visu pa plauktiņiem. Biju gandrīz visu sakārtojusi, bet tad pamanīju lielu, baltu kartona kasti. Norāvu vāku un skatījos, kas tajā iekšā. Tur bija visas lietas, kuras man bija dāvinājis un devis Daniels. Nedomājot uzliku kastei vāku un aizmetu to tur, kur stāvēja visas nevajadzīgās mantas.
Man palika slikti. Galva reiba. Es atbalstījos pret sienu un sāku elpot dziļāk.
‘’Ja es šitā turpināšu, tad visu mēnesi man būs jāsēž slimnīcā. ‘’ pie sevis nodomāju. Piecēlos kājās un gāju uz gultas pusi. Iekāpu gultā, paņēmu savu klēpjdatoru un ieslēdzu to.
Kad tas ieslēdzās, es aplūkoju savu e-pastu. Man bija atnākušas divas vēstules no Daniela.
Sūtītājs:
Daniels
Tēma:
Mēs.
‘’Eva... mēs jau nedēļu kā nerunājam. Es tev gribu atvainoties par notikušo. Vai lūdzu tu varētu atnākt uz parku?’’
Atvēru otru vēstuli.
Sūtītājs:
Daniels
Tēma:
Bez tēmas
‘’Es bez tevis vairs nevaru. Eva... saproti. Ar Kimu man bija vienas nakts sakars. Eva... es tevi lūdzu. Es šodien būšu pie tava dzīvokļa durvīm. ‘’
Atbildēt:
Eva
Tēma:
Par vēlu
‘’Tu vari lūgties tik ilgi, kamēr tava mute izkalst. Tomēr tu, Daniel, savu vilcienu esi nokavējis. Ar Kimu... Tu ar viņu tikies veselu PUSGADU! UN TU MAN MELOJI PAR TO, KA MĪLI MANI! ES TEVI IENĪSTU! IENĪSTU! Un nenāc pie manis. Nav tā vērts. ‘’
Es nosūtīju vēstuli un pēc piecām minūtēm es sagaidīju atbildi.
Sūtītājs:
Daniels
Tēma:
Bez tēmas
‘’Jā. Tur tev taisnība. Tomēr tu mani vairs nemīli? ‘’
Atbildēt:
Eva
Tēma:
Bez tēmas
‘’Nē. Es tevi vairs nemīlu. Ardievu Daniel.’’
Aizsūtīju viņam pēdējo vēstuli. Izgāju no e-pasta un lielajā mapju jukumā, atradu kādu filmu, kura būtu piemērota šajam brīdim.
No sākuma likās, ka filma ir tīri interesanta, tomēr tā palika tik garlaicīga, ka aizmigu.
Kad pamodos, ārā valdīja piķa melna tumsa. Dzirdēju ieslēgtu radio, līdz ar to sapratu, ka tētis ir mājās.
-Eva?- tētis klauvēja pie durvīm. –Drīkstu ienākt?-
-Jā, protams.- sacīju un aizvēru savu datoru.
-Sveika. Tev ir kļuvis labāk?- viņš jautāja.
-Jā. Paldies, ka apvaicājies.- pasmaidīju.
-Tad jau labi. Zini... tu gribi rīt aizbraukt pie vecmammas?- tētis apsēdās uz gultas malas.
-Jā, protams! Tu jau zini, cik ļoti man patīk pie viņas ciemoties.- paņēmu tablešu paciņu, izņēmu vienu tableti un iebāzu to mutē.
-Nu ja. Viņa grib rīkot tādu kā... pasēdēšanu.- viņš pasmaidīja.
-Skaidrs. Greisa arī drīkst braukt?- es jautāju.
-Jā, protams. Bet ja neiebilsti, es iešu cept torti.- tētis piecēlās kājās un izstaipīja savus locekļus.
-Torti? Tēt, man prieks, ka sāc gatavot.-
-Jā. Tavu mīļāko. Un paldies.-viņš silti man uzsmaidīja un izgāja no istabas. No naktsgaldiņa paķēru telefonu un zvanīju Greisai.
-Hallo?- viņa apjautājās.
-Čau! Te Eva.- teicu.
-Jā, jā, to jau sapratu.- viņa iesmējās.
-Klausies. Tu rīt vēlies ar mani un Juliānu braukt pie vecmammas uz laukiem? Lai gan tu neskaities viņas mazmeita, viņa taču tevi pieņem kā savējo.- pārliecinoši teicu.
-Protams! Rīt ar mammu jūs gaidīsim pie centra pulksteņa.- viņa teica un es sapratu, ka viņa smaida.
-Tu laikam nesaprati. Tikai mēs trijatā. Es, tu un Juliāns. Mammu nevajag. Viņa visu izbojās. Kā jau vienmēr.- nopūtos.
-Skaidrs. Tad rīt tiekamies pie tava dzīvokļa?- viņa prasīja.
-Jā. Tiekamies rīt!- teicu un noliku klausuli.
