local-stats-pixel fb-conv-api

Balts un Melns. 10.Nodaļa.2

75 0


Čau! emotion

Paldies visiem lasītājiem un tiem, kuri manu stāstu novērtē! :)

Tiešām, paldies :)

Jūs esat labākie :)


10.Nodaļa.

Biju aizmigusi tikai dēļ tā, ka man nebija ko darīt.

Es pamodos dēļ klauvējieniem pie durvīm.

-Jā?- jautāju.

-Čau! Te es, Greisa! Ielaid mani!- Greisas balss likās apslāpēta. Tas tādēļ, jo viņa stāvēja durvīm otrā pusē.

Piecēlos kājās un pieskrēju pie durvīm. Atslēdzu durvis un atvēru tās. Manā istabā, kā vienmēr skaista, ienāca Greisa ar pudeli rokā. Lūkojos uz pudeles marķējumu.

-Ou, kola. Nu gan klasiski.- iedunkāju viņu.

-Ha. Man nebija laika paņemt ko citu.- Greisa teica un attaisīja pudeli.

Viņa dzēra kolu. Kad bija izdzērusi kādu daļu no pudeles satura, viņa aizskrūvēja pudeli un sniedza to man.

-Vēlākam laikam noderēs.- Greisa teica.

-Jā. Tētis pasūtīja lielo picu. Viņi vēl ir virtuvē?- jautāju Greisai.

-Nē, bet man liekas, ka viņi ir citā telpā... nu tu jau zini.-

-Nemuldi.- iepletu acis.

-Ne tak. Tavs tētis to sievieti aizveda mājās.- Greisa mani viegli pagrūda.

-Nu nebiedē mani šitā. Tā jau var aiziet aizsaulē ar sirdstrieku. Labi, es eju pakaļ picai.- uzsitu Greisai pa plecu un devos ārā no istabas.

Mierīgā solī soļoju uz viruvi pēc picas.Virtuvē bija kluss un mierīgs, vienīgi bija dzirdams kā tikšķ pulkstenis. Kā par brīnumu, picas iepakojums nebija atvērts, līdz ar to, tas nozīmēja, ka man un Greisai tikusi visa pica.

Kas tā bija par laimi!

Paķēru kasti un laimīga gāju uz istabu. Ieejot istabā mani ar platu smaidu sagaidīja Greisa.

-LIELĀ SALAMI PICA MUMS ABĀM!- bļāvu.

-Nopietni? Šamējie picu nemaz nav ēduši?- Greisa izbrīnā jautāja.

-Nē. Pat nav taisījuši vaļā vāku.- teicu un picu noliku pie Greisas kājām.

Attaisot vāku, kurš sedza picu, pa visu istabu izplatījās kārdinoša smarža.

Sabijos no skaļā zvana. Zvanīja tētis.

-Sveika! Kā jums abām iet?- tētis jautāja.

-Čau! Mums iet normāli. Ēdam tavu picu!- abas reizē bļāvām klausulē.

-Ja jūs šādi turpināsiet bļaut, palikšu kurls. Es gribēju pateikt, ka palikšu pa nakti pie Annijas.-tētis sacīja.

-Skāāaaidrs. Nu labi, izklaidējies! Čau!- reizē ar Greisu iebļāvos un noliku klausuli.

Tagad biju daudz mierīgāka, jo tā uzbāzīgā sieviete nav manā tuvumā. Man pret viņu tik tiešām bija antipātijas.

Es tik tiešām nevaru iedomāties Anniju kā savu pamāti. Varbūt mana dzīve varētu būt tāda: Man viss ir jāstāsta viņai un es nevienu noslēpumu nevaru paturēt pie sevis. Diena jāpavada ar viņu pļāpājot par garlaicīgām lietām... Jā, tā nebūtu viegla dzīve. Nudien ne.

-Hmm... gribi iedzert... šo?- Greisa teica un no somas izvilka mazu pudeli.

-Kas tas?- jautāju.

-Liķieris. Tas tā. No Šveices Pjērs atveda.- Greisa gar manām acīm vicināja pudeli.

-Tu zini, ka neko tādu nedzeru.- sacīju.

-Nu beidz. Pagaršosi un gribēsi vēl.- Greisa teica un stūma pudeli uz manu pusi.

-Tieši tādēļ.- teicu un grūdu pudeli prom.

-Nu labi, ja nē, tad nē.-

Atcerējos pagājušo vasaru, kad ar draugiem biju pie jūras. Biju dzērusi tik daudz alkohola, ka nākamo dienu man nācās pavadīt pie bļodas.

Atceroties šo gadījumu, noskurinājos.

-Ei. Man ir ideja! Sarīkojam ballīti!- Greisa iesaucās.

-Kaimiņi.-vienaldzīgi teicu.

-Nekas.-

-Kā nekas? Tu gribi lai visu nakti pavadam cietumā? Paldies, nē.- atcirtu.

-Eva, ja mēs dzīvotu tā kā tu tagad, tad nebūtu jautri. Kā nekā, dēļ trakuma arī ir radies šis uzraksts.- Greisa norādīja uz savu kreklu. Uz tā bija rakstīts YOLO. Ak šie tīņi.

-Man nospļauties par to uzrakstu.- teicu.

-Nu labi. Bet vismaz tu uzpīpēsi?-

-Vienu dūmu jau uzvilkt var.-nedomājot paķēru cigareti un devos uz balkona pusi. Atvēru stiklotās durvis. Manā sejā ieskrēja vēss marta vējiņš.

Mēness bija spožs un apaļš, zvaigznes kā mazi spīdumiņi bija izkaisīti pa tumšajām debesīm. Visu pilsētu apspīdēja laternu gaismas.

-Te nu gan ir skaisti.- Greisa ierunājās.

-Jā. Tieši tāpēc man patīk te dzīvot.-

-Zini, man gribas ko saldu. Aizejam uz veikalu?- Greisa pagriezās pret mani un pārmeta cigareti pāri balkona malai.

-Jā, labi.- pasmaidīju un izdarīju to pašu, ko Greisa.

Iegājām istabā un sākām ģērbties. Uzvilku kājās melnas, apspīlētas bikses, mugurā uzvilku rūtainu džemperi un visbeidzot kājās uzvilku savas iemīļotās, melnās kedas. No skapja izņēmu sarkanu mēteli un uzvilku to. Biju saģērbusies, un Greisa tāpat. No naktsgaldiņa paķēru maku un mēs devāmies prom. Aizslēdzu dzīvokļa durvis un mēs varējām sākt iet uz lielveikalu, kurš atradās tepat.

Kad bijām uz ielas, Greisa sāka lēkāt. Viņa skaļi smējās. Par ko?

-Liekas, ka esmu kaut ko lietojusi!- viņa iebļāvās.

-Bet tu taču neesi neko lietojusi, vai ne?- jautāju.

-NĒ!- Greisa turpināja lēkāt.

Tā mēs nogājām visu ceļu līdz lielveikalam. Vienīgi Greisa jutās diezgan savādi, jo viņa taču lēkāja un griezās ap savu asi. Greisai bija diezgan smieklīga sejas izteiksme.

Sāku nevaldāmi smieties. Greisa nosodoši uz mani paskatījās. Es pārtraucu smieties un es izmisīgi centos atrast saldumu nodaļu.

-Greisa?! Aizskrien pakaļ groziņam!- iebļāvos un Greisa aizklumpurēja pēc groziņa. Tikmēr es sāku meklēt kaut ko saldu.

-Lūūūūūūdzū.- Greisa man pretī sniedza groziņu.

-Es eju pastaigāt.- viņa teica un pazuda no mana redzesloka.

Grozā iemetu: cepumus ar sokolādes gabaliņiem, divas lielās šokolādes tāfelītes, vairākas konfekšu pakas, želejlācīšus un vēl pāris niekus. Kad pārliecinājos, ka manas pagaidu vēlmes ir puslīdz piepildītas, tad devos taisnā ceļā uz kasi. Tomēr mani tur sagaidīja kas negaidīts. Daniels. Lai gan starp mums nekā nebija, man viņa bija žēl. Viņš izskatījās nomocīts.

Es pagriezos, lai ietu uz citu kasi, taču bija par vēlu. Viņš sagrāba manu roku.-

75 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Varu mēģināt ;)

3 0 atbildēt

Man ļoti patīk, negribi ielikt šovakar nākamo daļu?

2 0 atbildēt