local-stats-pixel fb-conv-api

Baiļu varā 12

85 0

Nr. 19

Atskanēja neaprakstāms troksnis. Gandrīz izmetu nazi no rokām, bet tik un tā aizspiedu ausis.

Tuvējā ēka gāzās - ķieģeļi lidoja uz visām pusēm. Pieliecos, lai izvairītos no viena, bet tas skāra manu vaigu. Sajūtu bija, it kā būtu pielikusi pie vaiga karstu metālu. Nodrebēju. Uguns. Tas bija sprādziens.

Prātā radās neskaidra doma, ka būtu jābēg. Bet es nedomāju, es skrēju un nelikos ne zinis par trim vīriešiem, kas kā sastinguši stāvēja un lūkojās izrādē. Nāves izrādē.

Redzēju degošas mājas, mašīnas, bet nesapratu, kāpēc tās dega. Jā, sapratu - sprādziens. Bet sprādzienam noteikti bija iemesls.

Skrien.

Man priekšā nolūza degošs koks. Apstulbusi skatījos, pirmo reizi bija iestājusies panika manā prātā. Un tas, ka man bija panika, padarīja to tikai lielāku.

Skrien.

Plaušās saskrēja dūmi, likās, ka pa pakrūti iesists ar spēcīgu dūri. Klepoju, bet joprojām nespēju paelpot.

Skrien.

Nelikos ne zinis par svaiga gaisa trūkumu, es pārlēcu kokam pāri un jau atkal skrēju. Man bija jātiek līdz pilsētas robežai, tur uguns vēl nebija. Ja vien es kustētos ātrāk.

Skrien.

Apkārt viss sāka griezties. Zināju, ka tas ir tāpēc, ka neelpoju.

Skrien.

Es sabruku zemē.

***

Henrijs

Veikalā ieskanējās trauksmes sirēnas, tas mani pārateidza nesagatovotu. Paskatījos apkārt - cilvēku acīs vidēja bailes.

Veikalu darbinieki izskatījās uztraukti, bet centās saglabāt mieru un evakuēt cilvēkus. Acīmredzot bija noticis kas nopietns.

Es ilgi nedomāju un paķēru pāris lietas no ratiņiem, tad izskrēju laukā no veikala. Nu esmu arī zaglis.

Apmēram kilometra attālumā varēja redzēt lielu, melnu dūmu stabu. Prātā saskrēja daudz domas. Kur ir Roberts? Endželīna?

Skrēju uz mājām, es nevarēju pamest savu ģimeni vienu, man viņi ir jāizglābj. Vai ir jāmirst pašam.

Aizelsies apstājos pie mūsu nelielās, pelēcīgās mājiņas. Kas bija sagruvusi.

"Robert!" Iesaucos un metos uz to vietu, kur vajadzētu būt zēna istabai. Putekļi iesitās manā sejā, viss bija sabrucis. Bet arī Robertu es neredzēju. Un Endželīnas arī te nebija. Vai viņi ir paspējuši izglābties? Nespēju sakopot domas, tikai lūkojos uz arvien ātrāk tuvojošos uguns sienu. Kājas negribēja kustēties. Vai šādi es miršu?

Mirklī, kad uguns gandrīz aizdedzināja manas bikses, es sapratu, ka man ir jābēg. Acis asaroja karstumā, bet vismaz es skrēju. Prom no Nāves.

***

Kara

Ar tēvu lēnām virzījāmies uz altāra pusi. Es skatījos tieši Metjū acīs, viņš vēroja mani. Un tad. Tad. Tad tas notika. Mūsu rokas saskārās. Tad. Sabruka baznīcas jumts. Milzīgs akmens bluķis uzkrita uz Metjū ķermeņā. Iekliedzos. Baznīcā bija iestājusies vispārējā panika. Es gulēju pie Metjū, aizvien turēju viņa roku. Neviens nepalīdzēja.

"Metjū," čukstēju. Man bija bail. Viņš bija miris. Es arī gribēju mirt. Bet visi bluķi krita man garām, uguns mani neskāra, tikai sadedzināja kleitas apakšmalu. Metjū. Vairs. Neelpoja.

Atlaidu viņa roku. Piecēlos un gaidīju. Bet es nemiru. Vēlāk man ir teikuši, ka tas ir likteņa pirksts, bet tajā brīdī man likās, ka pasaule nolād mani. Manā kāzu dienā nomira mans līgavainis. Nāve.

Kāpēc tu tā darīji, Nāve? Kāpēc tu paņēmi manus mīļos prom?

Gāju uz baznīcas izeju, kuras vairs nebija. Bija sabrukušas visas sienas. Es biju dzīva. Metjū nebija dzīvs.

Sekundes ritēja, un Nāve pievāca sev vēl vairāk. Es tikai devos prom. Prom no Nāves.

***

Sets

Elpoju gaisu, kuru pildīja dūmi. Pirms desmit sekundēm tas bija parasts gaiss.

Uz mirkli manī aizķērās doma, ka vajadzētu atgriezties pie Martina, bet tad to atmetu. Narkomāns pats tiks galā. Varbūt tas bija nežēlīgi no manas puses, bet es vairāk domāju par sevi. Labi, ka Martina dzīvoklis bija gandrīz pie pilsētas robežas.

Pēc piecām minūtēm biju prom. Mežā. Es zināju, kur eju. Es biju ticis prom.

Mans ķermenis pieprasīja ūdeni, tāpēc ātriem soļiem devos uz ezeru. Tur es būšu pasargāts no uguns. Uz laiku. Tas nebija nejaušs sprādziens. Dziļi apziņā es zināju, ka tas bija izraisīts tīšām.

Es vairs nekur nebiju drošībā. Šīs bija beigas.

85 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Kāpēc nav nākamās daļas? emotion

0 0 atbildēt