Baiļu ieskautā (9)1

Atvainojos, ka nelieku daļas. Man pašlaik ir interneta problēmas..
Rakstu no telefona tāpēc piedodiet par kļūdām.


Nezinu cik ilgi sēdēju un raudāju,bet man bija vienalga. Pirmo reizi piecu gadu laikā izpaužu savas emocijas un daļēji pat esmu priecīga,ka ar mani kāds ir šajā brīdi. Vienalga,ka viņi visi sēž kā sastinguši un nu jau nerunā kādas divas stundas. Asaras tikai radās un negrasījās izsīkt.
Sajutu ap sevi rokas un patīkamu siltumu. Ieliku galvu Samantas klēpī un jutu,ka viņa mani sāk glaudīt kā mazu kaķēnu. Lēnām asaras pārtapa miegā un es tam ļāvos.
***
Manu miegu iztraucēja skaļš troksnis un mani plakstiņi uzreiz atvērās. Tas bija nedaudz sāpīgi,jo acis bija nedaudz piepampušas no raudāšanas.
Pavērsu skatienu apkārt istabai un apstājos pie ēdina ratiņiem. Mans vēders patikā ierūcās un mutē saskrēja siekalas iedomājoties par ēdienu vien.
Istabā ienāca Samanta un silti man uzsmaidīja. Dīvainā kārtā es sirdī sajutu siltumu un nokaunējos par vakardienas rīcību.
-Piedod par vakardienu! -klusi nočukstēju un ietinusies segā izkāpu no gultas.
-Es tevi pilnībā saprotu! Tu nezini cik ļoti es gaidīju šo brīdi! -Samanta atbildēja un pasniedzās pēc vīnogu ķekara.
-Es arī gaidīju! Lai arī sev galvā iekalu,ka tas nekad nenotiks!
-Daļēji es zināju,ka tu tā darīsi! Bet es nepārstāju cerēt! Tu man vienmēr esi bijusi labākā draudzene un vienmēr tāda būsi! -Samanta noteica un man šķiet,ka pamanīju mirdzumu viņas acīs. Nav jau brīnums.
Piegāju pie draudzenes un cieši apskāvu viņu .
-Iej dušā un nāc brokastīs.Mums ir jāizdomā turpmākais rīcības plāns! -Samanta noteica un smaidot aizgāja. Patiesībā mani pārņēm arvien lielāka prieka sajūta. Beidzot es esmu vietā kur iederos.
Ieejot vannasistabā uzreiz neskatoties apkārt devos uz dušu. Tieši to man šobrīd vajag visvairāk!
Kad karstais ūdens mani apņēma sajutos kā citā pasaulē kur valda tikai karstums un svaigums. Tā es šobrīd jūtos!
Ar nepatiku aizgriezu ūdens krānu un izkāpu no dušas. No ādas cēlās garaiņi un tā smaržoja parīkami.
Iesktījos spogulī un ievaidējos. Manas acis bija redzami piepampušas,bet tomēr laimīgas.
Seja kopumā izskatījās nogurusi,bet vismaz laimīgāka nekā pirms nedēļas.
Izvēlējos nelikt kosmētiku un ietinusies dvielī devos uz istabu pie drēbju kofera. Izvilku pirmos melnos šortus un T kreklu. Ātri to visu uzvilku un devos brokastīs. Vēders nespēja vien sagaidīt ēdienu.
Iejot viesistabā mans skatiens apstājās pie apaļā koka galda. Tur viņi visi sēdēja Samanta,Klāvs un visbeidzot Edvards. Uzlūkojot viņu es spēju pamanīt dažas izmaiņas. Ap acīm jau bija ievilkušās pāris nenozīmīgas krunciņas, pie kreisās uzacs bija slīpa rēta un mati bija kļuvuši vēl juceklīgāki.
Apsēdos pie galda un visi mani uzlūkoja. Pasniedzos pēc svaigas siera bulciņas, un noplēsu mazu gabaliņu ko ieluku mutē.
-Ko jūs domājat darīt?
-Pavisam vienkārši ir divi varianti.-Klāvs noteica un iemalkoja kafiju.
-Pirmais. Tu nogalini Beāti un mēs vēlāk viņiem atriebjamies.-Samanta klusi noteica un lūkojās uz savām rokām.
-Otrais. Tu izliecies,ka viņu nogalini un dabon pretindi. Pēc tam mēs pārcelsimies labi tālu.-Edvards noteica.