Uzrakstīju nedaudz garāku, dēļ viena nepacietīga spociņa ;) Cenšos likt cik bieži sanāk.
Kamēr apjukusi, glaudīju Karīnas galvu, meitene šņukstēja man klēpī.
Vēlējos kaut ko teikt taču vienkārši nezināju, ko lai saka.
- Piedod, ka es tā,- Karīna piecēlusies sniedzās pēc papīra dvieļu ruļļa.
- Nē, viss O.K. Bet, kāpēc tieši es tikai varu tev palīdzēt? Un ko tieši palīdzēt ? –
Man bija daudz vairāk jautājumu, taču izdevu tikai divus galvenos. Gaidīju atbildi, taču meitene tikai slaucīja seju papīra dvielī.
Kad viņa beidzot bija daudz maz sakārtojusies viņa pacēla galvu un ielūkojās man acīs.
Viņas sarkanā seja ar izspūrušajiem matiem un izsmērēto tušu, sarkano lūpukrāsu izskatījās smieklīgi, taču centos nesmieties, lai neaizvainotu Karīnu.
- Atceries to ballīti pagājušajā mēnesī? Nu to uz kuru tu negāji, jo tev bija kaut kāds kontroldarbs nākošajā dienā ? - meitene sacīja, knibinot svārku malu.
- Nu, jā. Atceros,- atbildēju.
- Man likās, ka es sāku sadraudzēties ar kādu meiteni. Tu ar mani nedraudzējies, taču es vēlējos vismaz, lai tu pret mani labi izturies, tādēļ domāju, ja sākšu draudzēties ar tava vecuma cilvēkiem tu neizturēsies pret mani tik slikti. Un tā tad es sadraudzējos ar to meiteni un...-
- Kāds man te tagad sakars ? – jautāju neizpratnē.
- Nu tu klausies tālāk,- meitene nopūtās un turpināja,- nu karoč, tā. Liekas, ka viņu sauca Īrisa vai kaut kā tā. Nu viņa mums atnesa kaut kādus kokteiļus ar savādu garšu un teica, ka tie esot kosmopolitani. Pēdējais ko atceros no tā vakara ir tas, kā viņa gāja prom un teica man, lai izklaidējos ar tādu jocīgu balsi. Es tad meklēju Tediju,- ahh kā man riebjās, tas kā viņa sauc manu brāli,- taču nekur nevarēju atrast. Un pats pēdējais ko atceros ir tas kā es pamodos blakus kaut kādam čalim. Es laikam biju viņu uzmodinājusi, kad vācu savas drēbes. Un viņš teica, ka mums esot bijusi brīnišķīga nakts.-
Pēdējo teikumu sakot, Karīna jau atkal izplūda asarās.
Pag, Īrisa ? Viņas neuzdrīkstētos sazāļot mana brāļa draudzeni. Vai arī uzdrīkstētos?
- Un ko tu gribi, lai es daru ?!- gandrīz kliedzu uz viņu, biju ļoti dusmīga un sāpināta. Mēs ar brāli esam gandrīz kā viens vesels.
- Lūdzu, klusāk. Un piedod man par to ko teikšu, taču man ir iekavējušās manas mēnešreizes,- Karīna jau pavisam klusu sacīja.
- Ko tu ar to domā ?- neizpratnē jautāju. Taču pēkšņi pār mani nāca atklāsme. Tas nevarēja būt. Karīna nevarēja būt stāvoklī.
- Cik ilgi ?- asarām ritot pār maniem vaigiem, klusi jautāju.
- Kopš tā vakara,- meitene nokritusi uz ceļiem uz virtuves grīdas raudāja, paslēpusi seju plaukstās.
Lēnām apsēdos krēslā. Un centos aprast ar šo situāciju. Ko lai tagad dara ?
- Bet, kad tu pēdējo reizi, nu ar Teo, nu tu saproti ?- jautāju meitenei. Ir taču kaut kāda iespēja, ka tā ir Teo vaina.
- Dažas dienas pēc tā vakara,- Karīna atbildēja.
- Bet mums ir pa īstam jānoskaidro vai tā ir taisnība. Tik pat labi tev tikai izlikās ,- centos mierināt sevi ar šādu domu.
- Varbūt arī,- meitene nomierinājusies slaucīja seju ar dvieli.
Īstenībā ja neliek tik daudz kosmētikas tad Karīna ir normāla un skaista.
- Šarlot? Ko tagad darīt ? – Karīna skumīgi lūkojoties man acīs jautāja.
- Teiksim, ka mums jānopērk vēl konfektes un augļi . Un tad uz aptieku pakaļ grūtniecības testam, – nebiju pārliecināta, ka puiši noticēs taču, lai iet.
- Lab, ejam,- meitene nopūtās un piecēlās.
Ar puišiem viss kārtībā, noticēja un pat vēl naudu iedeva.
Paveicās, ka ieejot aptiekā tur neviena izņemot aptiekārītes nebija. Tādēļ netraucēti varēsim nokārtot lietas.
- Am, sveiki,- nedaudz kautrīgi iesāku sarunu ar sievieti aiz letes. Ir taču neērti sešpadsmit gados jau pirkt grūtniecības testus, kaut gan tie nemaz nav man.
- Sveiki, sveiki, - aptiekārīte laipni sveicināja.
- Varētu palūgt, am nu, grūtniecības testu? – samulsusi jautāju.
- Ak, meitiņ. Protams, tulīt jau būs, - sieviete ar norūpējušos skatienu nozuda aiz lielajiem plauktiem.
Kamēr gaidīju testus aši iegāju tvitterī. Nu protams, atkal tā k*ce kaut kādus sūdus par mani raksta.
Zinu, jau zinu, nevajadzēja to saldējumu gāzt uz viņas samālētas sejas.
- Ah, zini sen jau vajadzēja tev to saldējumu uzgāzt. Pārkarsusi saulē esi ;* xoxo - uzrakstīju ziņojumu Ellai. Tagad par mazo starpgadījumu YoYo zinās visi.
- Nu tā. Šeit ir pieci dažādi testi. Kuru ņemsiet ?-
- Aj, dodiet visus, pieckāršs neplīst,- ak, cik stulbi šādā situācijā jokot.
- Izskatās, ka dažreiz plīst gan, - aptiekāre, liekot maisiņā visus grūtniecības testus atbildēja.
Iesmējos, noliku uz letes sauju ar monētām. Ejot jau laukā pa durvīm sieviete sauca nopakaļ, - te ir vairāk nekā vajadzēja,- . – Paturiet sev,- nokliedzu pabāzusi galvu pa durvīm.
Ar acu skatienu meklēju Karīnu, taču nekur apkārt viņu neredzēju. Kur viņa varētu būt, apsolīja taču gaidīt tieši te !
