local-stats-pixel fb-conv-api

Baigas Romāns46

Piektdiena. Notēloju mironi un dienu nogulēju mājās. Es turpinātu tā apmēram vel... līdz maniem 18, ja ne vella klases audzinātāja, redziet, šamā pat attesusies pie manis uz mājām ( mani tomēr vairāk moka jautājums, no kurienes viņa zin manu adresi. Iestājoties es viņu nekur neuzrādīju), tālūk, atnāca, uzbrēca, apēda manus cepumus un miermīlīgi aizvācās, uz atvadām jauki sabučojoties ar manu māti. Es pārdomāju dāvināt viņai Sātana Bībeli, nav tā vērta.

Un tagad es sēžu bioloģijas klasē un bezjēdzīgi skaitu mušu līķus uz netīrās palodzes. Es mīlu bioloģiju, tāpēc parasti nācu agrāk un spēlējos ar skolas pitonu, bet šamajam laikam arī konkrēti izbesīja visa pasaule un viņš nolēma nemaz NE notēlot mironi.. Nabadziņu apraka skolas parkā. Nē, nu protams, bij tiik grūti pasaukt mani, vne? Vienīgo cilvēku, kura dēļ vecīts izvilka tik ilgi.

Klasi pa mazam sāka mironīgi okupēt gaļas gabali. Es klusi nopūtos un uzlūkoju skolotāju. Mr Seksīgā balss pašlaik ārkārtīgi ieinteresēti vēroja datora ekrānu ( 100% atkal Hentai skatās. Pagaišgad uzlauzu viņa datoru, atklāju konkrēti lielu zīmētas pornogrāfijas kolekciju, tai skaitā pāris interesantus Yaoi failus, kurus nemaz ne ļaunprātīgiem nolūkiem pārmetu uz savu fleš')

-Skolotāj.- es uzsaucu. Ignors.

-Skolotāāāj..- jau skaļāk. Konkrēts ignors.

Es piecēlos no savas sēdvietas un klusi piešļūcu pie biologa. Palūkojoties tam pār plato, vīrišķīgo plecu konstatēju, ka nekļūdījos. Austiņās slāpēti skanēja spalgas klaigas. Es strauji izrāvu vienu no tām. Skolotājs izbijies pielēca kājās, apgāžot datoru. Es aši uzspiedu bloķēšanas pogu un apdzisināju ekrānu. Nebūtu jauki, ja kāds vel uzzinātu par mana mīļā skolotāja mazo noslēpumu. Es mierinoši uzsitu skolotājam pa plecu un atkritu atpakaļ savā sēdvietā.

Klasē jau valdīja mierinoša rosība. Kāds ārkārtīgi skaļi stāstīja par vakardienas tusiņu pie baseina, kāds apsprieda jaunumus sporta pasaulē, kāds vienkārši spiedza(Lora). Es bezjēdzīgi centos nogludināt rievu starp uzacīm. Kārtējo reizi nesasniegusi nekādus rezultātus es nogruvu uz galda, apskaujot konspektus un pieverot acis. Labāk nebūtu vērusi tās vaļā, vispār, NEKAD. ZAĻŠ, TĪĪĪĪK ZAĻŠ. Tas murgs, nosēdies blakussolā atkal atklāti blenza. Es saviebos un pārāk saļi nošņācoties pievērsos skolotājam, kurš jau uz pilnu jaudu stāstīja par labaratorijas darbu. Es koncentrējos un viņa perfekto balsi un ignorēju lūrekli.

Beidzot, beidzot, Dievu zvaniem dziedot savu dievišķo dziesmu es izsteidzos no klases, aiz sevis atstājot tikai negatīvu enerģiju un sašvīkātu darba lapu. Tas idiots manu, pirms tam ideālo dzīvi vērta tīrākajā ellē. Vel tikai pirmajai stundai beidzoties es biju gatava uzmest Atombumbu katram, kurš tikai uzdrošināsies uz mani paskatīties.

Es uzskrēju uz piekto, stāvu un aši atmūķējusi durvis uz jumtu izmetos laukā, ievelkot plaušās netīro pilsētas gaisu, un izliekoties, ka tas devis man kripatiņu atvieglojuma aizcirtu sarūsējušās durvis. Nez kur nometot somu sabruku uz nedaudz mitrā jumta pārklājuma. Pārvelkot kapuci pār blondajām cirtām es saāķēju pirkstus atslēgā un uzlūkoju pelēkās, apmākušās debesis.

Nolēmu pagaidīt līdz mācību dienas beigām un uzreiz doties pie direktora. Pie velna, es neesmu pelnījusi tādu izturēšanos.

Apmēram pēc stundas es, caur austiņās brēcošajai mūzikai uztvēru durvju čīkstoņu. Es, ja godīgi nedaudz nobijos, jeb man nebij vispār NEKĀDU tiesību te atrasties, bet kad atvēru acis, biju gatava tulīt pat piecelties un triekties no skolas jumta, ciešajos asvalta apskāvienos.

ZAĻŠ.

45 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000

Man patīk, tas kā tu raksti emotion savādāk, nekā citas rakstnieces emotion 

Man patīk emotion

0 0 atbildēt