local-stats-pixel fb-conv-api

Aukstums (59)4

342 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Aukstums-Pielikums/734377">Aukstums (Pielikums)

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Aukstums-58/734164">Aukstums (58)

-Vai tu esi droša, ka šī ir pareizā vieta? – Triss jautā, skatīdamies apkārt.

-Jā, - es apstiprinu. – Viņi te būs kuru katru brīdi.

-Vai arī tas viss bija joks, - Tristens nomurmina un saberzē plaukstas.

Es arī nervozēju, jo mani var atrast arī Džoiss.

Tajā brīdī man no muguras, pie rīkles tiek piespiests nazis. Redzu, ka Tristens ir tādā pašā situācijā.

-Diandra, Mikaels teica, ka tu būsi viena, - zema balss nosaka.

-Viņš teica arī to, ka viņš pats mani satiks, - satraukti iepīkstos.

-Pasaki vārdus, - viņš pavēl.

-Ko? Par ko.. – nazis gandrīz iegriežas manā ādā. Es satraukti meklēju savās smadzenēs to, kas man būtu jāsaka un tad saprotu.

-Izdzīvo stiprākais, - es ieelšos. Nazis pie manas rīkles, tiek noņemts un es pagriežos pret atnācēju. Tas ir puisis ap gadiem divdesmit. Pēc ādas krāsas spriežot, viņš varētu būt mulats.

-Mikaels jūs sūta? Jūs neesat no Džoisa? – es vaicāju, berzēdama kaklu un satraukti skatīdamās uz puisi, kas tur nazi Trisam pie kakla.

-Neuzrunā tā dranķa vārdu, - viņš rupji nosaka. Es saraujos.

-Vai tu nebūtu tik laipns un neatlaistu manu draugu? – es pagriežos pret puisi, kas tur Trisu. Viņa ādas krāsa ir piesātināti brūna.

Kādu brīdi viņš uz mani skatās un tad pamāj ar roku uz otra puiša pusi. Triss tiek atbrīvots.

-Ko viņš te dara? Kā mēs varam zināt, ka puika nav no viņējiem? – mulats jautā.

-Jūs nezināt. Jūs nezināt arī to, vai arī es neesam no.. viņējiem un es nezinu, vai jūs esat ar Mikaelu. Jums vienkārši būs mums jāuzticas, - stingri nosaku.

-Gudra meitene, bet tā tās lietas nestrādā. Tavs puisis nenāks ar mums.

-Es neesmu viņas puisis, bet es tāpat nākšu, - Triss iejaucas.

-Turi muti, puikiņ, - mulats saka.

-Paklau emm..

-Esmu Ārons.

-Paklau, Āron, varbūt aizved mūs pie Mikaela. Man ir nelielas aizdomas, ka viņējie varētu būt man uz pēdām, - es iesaku.

Abi puiši apmaina garu skatienu, tad Ārons ierunājas. – Labi, ejam, bet Mikaels izlems, vai puika paliks.

-Es neesmu puika. Mans vārds ir Tristens. Tu jau neesi diži vecāks par mani, - iebilst draugs.

-Man vienalga, - puisis nomurmina. – Nāciet mums līdzi.

Abi puiši aiziet pa priekšu un mēs ar Trisu, plecu pie pleca, viņiem sekojam.

-Viņi ir biedējoši, - Triss man pačukst.

-Nevaru nepiekrist.

-Diez kur viņi mūs ved? – Triss brīnās.

-Uz viņu midzeni. Man šķiet, - es nomurminu.

-Es..

-Jūs abi, apklustat un nākat, - Ārons saka. Mēs esam nonākuši starp divām mājām. Abi puiši aizdomīgi skatās apkārt.

-Vai man tikai tā šķiet, vai viņi pieskarsies ķieģelim un atklāsies ieeja pie viņiem? – Triss čukst.

-Nav īstais laiks, domāt par Hariju Poteru, - nomurminu, bet pasmaidu. Draugs vienmēr liek man justies labāk.

Tad puisis, kam nezinu vārdu, paceļ kanalizācijas vāku un ielien iekšā. Mēs ar Tristenu saskatāmies.

-Harijs nav, bet diezgan tuvu, - viņš nomurmina.

-Mums jālien iekšā? – es šaubīgi prasu un saraucu degunu. – Kas jums bandām ir ar pazemi?

-Jā, princese, un pasteidzies.

Es nopūšos un ielienu lūkā. Man seko Triss un Ārons. Es nokāpju pa kāpnēm lejā un nonāku uz mitra cementa. Es sekoju puisim, kam nezinu vārdu uz priekšu un līkumu līkumiem kādas desmit minūtes. Tad beidzot mums ir jākāpj augšā.

Kad izbāžu galvu no lūkas un izkāpju gaišā istabā, man pretī lūkojas pieci acu pāri, bet es ieskatos vienā īpaši. Es atpazīstu Mikaelu. Vīrietim ir ļoti tumša ādas krāsa, un man izskatās, ka viņš ir apmēram piecdesmit gadus vecs. Viņš ir ģērbies džinsos un džemperī, nevis biedējoši baltā uzvalkā.

-Sveicināta, Diandra, - viņš saka, un mani pārņem smaga deja vu sajūta.

Aukstums (60)

342 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Nākošo daļu

3 0 atbildēt

Hahahaha, Harijs Poters... Mīlu tevi par to, ka viņu pieminēji emotion

1 0 atbildēt
Next...
1 0 atbildēt
12 avatars12

Nākamo, lūdzu! Es varu nokrist ceļos un lūgties, tikai drīāk nākamo!

1 0 atbildēt