Aukstums (43) Sabrukusī8

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Aukstums-42-Savazota-beigas/723546">Aukstums (42)

https://www.youtube.com/watch?v=JiaZDQjsbuw">Dziesma

2 daļa

SABRUKUSĪ

Es pamostos pustumsā un no sākuma es nevaru nofokusēt skatienu ne uz ko, jo galva nežēlīgi griežas. Saprotu, ka atrodos cietā gultā, ļoti mazā istabā, ko varētu dēvēt par celli.

Es mēģinu atsaukt atmiņā notikumus, kas notika, pirms pasaule kļuva tumša. Vīrieši Roja dzīvoklī, strīds, adata elkoņa locītavā. Mani sagrābj šausmas par to, ka esmu nolaupīta, bet pēc tam nāk sāpes.

Rojs ir no Džoisa bandas. Rojas mani izmantoja, lai nodotu mani viņiem un man nav ne jausmas kāpēc, jo es neko neesmu izdarījusi. Es negaidīju, ka puiša nodevība tik ļoti sāpēs. Es tiešām esmu nolaupīta un Rojs to noorganizēja.

Tāpēc man puisis bieži vien likās aizdomīgs un neko par sevi neteica. Idiote! Bļāviens, kāda gan es esmu idiote! Es nesaprotu, kāpēc es ļāvos, lai man puisis iepatīkas.

Nākamās manā prātā ierodas bailes. Ko, pie velna, viņiem ar mani vajag? Es saprotu, ka Rojs bija nolīgts, lai atvestu mani pie viņiem, bet kāpēc? Ko es esmu izdarījusi, lai izpelnītos Džoisa bandas uzmanību? Es neesmu pirkusi narkotikas vai vienkārši bijusi viņiem parādā.

Tā kā galva ir nedaudz pārstājusi reibt, es grīļīgi pieceļos kājās un aizklunkurēju līdz durvīm. Es esmu pārliecināta, ka tās ir aizslēgtas, bet pārliecināties nenāktu par ļaunu. Es paraustu rokturi un man ir taisnība. Tās ir aizslēgtas.

Es dusmīgi nopūšos un lēnām sāku soļot pa mazo celli, tā nevarētu būt lielāka kā divi reiz divi metri. Man šķiet, ka es varētu būt pazemē, jo telpā ir sasodīti auksts un mitrs, turklāt nav logu. Sienas ir tukšas, vienīgās mēbeles ir mazā gulta un skapītis tai blakus.

Saprotu, ka es reāli esmu cietumā bez iespējām izbēgt. Kad kāds atvērs tās durvis, un noteikti atvērs, es būšu nolemta nāvei. Nē, viņi mani nenogalinās. Ja gribētu, es jau būtu mirusi. Šķiet, ka viņi vēlas dabūt kaut kādu mistisku informāciju, kuras man nav. Esmu droša, ka viņi mani varētu spīdzināt un tad nogalināt. Jā, tieši tā viņi rīkotos.

Esmu dzirdējusi nostāstus par Džoisa bandu. Mežoņi. Hay piedad. Kāpēc gan es agrāk neatpazinu Roja tetovējumu? Tad es atrastos kaut kur tālu prom. Nē, visticamāk, ka mani tāpat atrastu.

Es sāku pārmeklēt telpu, lai atrastu kaut ko, ar ko es varētu aizstāvēties, bet te nekā nav. Pat sasodīta akmens gabala.

Es beidzu riņķot un apsēžos uz gultas. Ko lai es daru?

Man briesmīgi gribas pīpēt, bet viņi ir iztīrījuši manas kabatas un paņēmuši arī cigaretes. Es sakožu zobus.

Pēc kāda laika es izdzirdu balsis un pielecu kājās. Es piespiežu ausi durvīm, lai sadzirdētu, kas tur notiek.

-Qué diablos estás haciendo aquí Roj?* - kāda balss spāniski jautā.

- Paej malā – viņš nikni nosaka. Izdzirdot viņa balsi, man ir tāda sajūta, ka kāds man iesistu ar akmeni. Viņš mani nodeva.

- Džoiss pavēlē nevienu meitenei netuvoties, īpaši piesakot tu, - vīrietis saka ar izteiktu akcentu.

-Laid mani iekšā, Felipe, vai es..

- Qué, skorpio? Tu te vēl nav galvenais un mans ir jāklausa Džoisam. – Kad izdzirdu Roja iesauku, es sakožu zobus. Bet protams.

-Nē, nav vis, ja tu gribi palikt dzīvs, - Rojs piedraud aukstā balsī.

- Qué puedes hacer?*– vīrietis rupji iesmejas.

-Tici, man tu to negribi zināt. Es pateikšu Džoisam visu, ko zinu par tavu pagātni, - Rojs piedraud un man pārskrien pāri šermuļi. Viņš izklausās bīstams.

-Ko tu zināt? – Felipe izklausās uztraucies.

-Visu. Es zinu visu un ja tu mani tūlīt pat neielaidīsi iekšā, tad es uzreiz eju pie Džoisa un tu zini, ka viņš man ticēs.

Kādu brīdi valda klusums un tad es izdzirdu atslēgas skrapšķi. Es atkāpjos no durvīm un ātri ielienu gultā ar seju pret sienu un uzsedzu segu. Es negribu ar Roju runāt un man riebjas, ka viņš uzvarēja strīdā ar Felipi.

Es dzirdu, kā durvis atveras un Rojs ienāk cellē.

-Dī? – viņš jautā.

.

*Ko pie velna tu te dari Roj?

*Ko tu vari izdarīt?

Hay piedad - no mercy

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Aukstums-44/730134">Aukstums (44)