Sveiki visi šajā jaukajā brīdī! 
Šoreiz padalīšos ar pāris pasakām, no kurām var gūt kādas noderīgas atziņas. 
Briedis un viņa skaistie ragi.
Reiz briedis devās pie strauta padzerties. Strauta atspulgā viņš ieraudzīja sevi. Lūkojoties uz sevi viņš iesaucās:
-Cik man ir skaisti ragi, bet cik neglītas kājas. Ja man būtu arī vēl skaistas kājas, tad es noteikti kļūtu par dzīvnieku karali.
Te pēkšņi tuvumā atskanēja suņu rejas un šaušana. Briedis metās bēgt, bet ar ragiem ieķērās biezos krūmos un vairs nevarēja tikt no tiek vaļā. Mednieki briedi panāca un izšāva uz viņu. Mirstot briedis pateica:
-Jūs neglītas kājas glābāt manu dzīvību, bet jūs skaistie ragi ierāvāt mani nāvē!
Lapsa un ķiršu ogas.
Izsalkusi lapsa augstā ķiršu kokā ieraudzījusi gatavas ogas un gribējusi tās ēst. Viņa lēkusi un lēkusi, bet ogas nevarējusi aizsniegt. Tad aizejot, viņa teikusi:
-Nav labi ēst tās skābās ķiršu ogas un sabojāt zobus.
Lapsa un bišu strops.
Lapsa pa mežu skraidīdama, augstā kokā ieraudzīja bišu stropu. Viņa saodusi medus patīkamo smaržu un, siekalām tekot, cīnījusies tikt pie medus. Viņa lēkusi gan uz labo, gan uz kreiso, gan uz abām kājām, bet bišu stops bija aizvien nesasniedzams. Lapsa, labi izlēkājisies, aiziedama teikusi:
-Kāpēc velti pulēties, tas medus ir vecs un sarūdzis.
Avots: Pasakas par dzīvniekiem. Sastādījis K. Arājs. Rīga 1964
Vairāk nekā nauda.
Viens uzņēmējs bija parādos un neredzēja izeju. Kreditori spieda uz viņu. Piegādātāji pieprasīja samaksu. Viņš sēdēja uz sola parkā, nodūris galvu, domājot, kas var glābt kompāniju no bankrota.
Pēkšņi viņa priekšā parādījās nezināms sirmgalvis.
-Es redzu, ka jūs kaut kas nomāc-teica viņš
Pēc tam, kad vecītis uzklausīju uzņēmēju, viņš teica:
-Domāju, ka varu jums palīdzēt.
Viņš pajautāja uzņēmējam viņa vārdu, izrakstīja čeku, iebāza viņam rokā, sakot:
-Paņemiet šo naudu. Satiksimies šeit tieši pēc gada un jūs varēsiet man to atdot šajā pašā laikā.
Pēc tam, viņš pagriezās un pazuda tik pat pēkšņi kā parādījās.
Uzņēmējs ieraudzīja rokā čeku uz summu 500 tūkstoši dolāru, kas bija Džona Rokfellera parakstīts, tajā laikā viena no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē!
„Es tagad varu izbeigt savas raizes vienā mirklī! ”nodomāja viņš. Bet tā vietā uzņēmējs nolēma nolikt čeku seifā. Viena tikai doma par tā eksistenci deva viņam spēkus atrast izeju kā saglabāt savu biznesu.
Ar uzplaukušu optimismu viņš noslēdza izdevīgus darījumus. Viņam izdevās realizēt dažas ļoti lielas vienošanās. Dažu mēnešu laikā viņš izkļuva no parādiem un sāka atkal pelnīt naudu.
Tieši pēc gada viņš atgriezās parkā ar to pašu čeku. Norunātā laikā sirmgalvis atkal parādījās. Un tajā brīdī, kad uzņēmējs jau gribēja atgriezt čeku atpakaļ un padalīties ar savu veiksmes stāstu, pieskrēja medmāsa un saķēra vecīti.
-Esmu tik priecīga, ka noķēru viņu!-Iesaucās medmāsa –Es ceru, viņš jums netraucēja. Viņš vienmēr aizskrien no mājām un visiem stāsta, ka ir Džons Rokfellers.
Brīnoties, uzņēmējs stāvēja kā zibens ķerts. Visa gada garumā viņš grozījās un būvēja biznesu, pērkot un pārdodot, esot pārliecināts, ka viņam ir pusmiljons dolāru. Pēkšņi viņš saprata, ka viņa dzīvi apvērsa nevis reāla vai iedomāta nauda. Tā bija viņa jaunā pārliecība un ticība kas deva viņam spēkus, lai sasniegtu visu to, kas viņam tagad ir.
Tulkojums: Phoenix
Domas
Viena aizkaitināta sieviete brauc trolejbusā un domā:
-Pasažieri-rupekļi un bezkauņas. Vīrs-piedzēries lops. Berni sadisti un huligāni. Bet es esmu nelaimīga nabadzīte...
Aiz viņas muguras stāv Sargeņģelis ar bloknotu un visu pieraksta pa punktiem:
1.Pasažieri- rupekļi un bezkauņas.
2.Vīrs-piedzēries lops.
3.Bērni sadisti un huligāni.
Un tt.
Pēc tam izlasīja un aizdomājās:
-Ak Dievs un kam viņai tas viss ir vajadzīgs? Bet ja reiz ir vajadzīgs, vajag izpildīt...
Autors: niva . Tulkoja: Phoenix tulkots no: usladuskha. com
Šī stāsta morāle: domā, ko domā un domā, kā Tu uztver apkārtējo pasauli, jo cilvēks pats cieš no tā, ko domā un kā uztver visu apkārt esošo
Neliels stāstiņš.
Reiz trīs cilvēki nolēma paskatīties uz ziloni, kāds viņš izskatās. Viņi nokļuva līdz zilonim un sarunāja ka katrs apskatīs ziloni pa daļām. Viens nostājās priekšā un teica:
-Zilonis tā ir liela galva un garš snuķis
Otrs aizgāja no otra gala un pateica:
-Zilonis tā ir maza astīte
Bet trešais palīda zem ziloņa un teica:
-Zilonis tās ir liels vēders un četras lielas kājas kā stabi
Morāle: lai labāk saskatītu problēmu ir nevis jāsēž tajā iekšā, bet ir jāparaugās pa gabalu, jo tad to varēs redzēt pilnība
Otra morāle: divas galvas ir labāk nekā viena
Kims
