Atriebība 80

Īsa daļiņa šim vakaram.


Lēna
-.Visas izdomājām- Reičela, pēc zvana jautā.
- CALM DOWN REIČ- nekas traks nenotiks.
- Un ja nu!
- Nebūs!- saku
- Kā tu to zini?- tagad reičela iedvesusi Hanai šaubas abas jautā.
Smagi nopūšos.
- Meitenes, man jums kaut kas jāprāda- saku.
- Kas? Kas? Kas?- meitenes jautāja
- Sekojiet.

Uzvilku savu ādas jaku, savus zābakus un pagaidīju draudzenes. Meitenes paņēma savas jakus uzilka savus apavus.
- Nu?
- Nāciet.
Izgājām no mājas pa sētas durvīm un gājām uz mežu.
- Tu domā, ka mēs mežu neesam redzējušas- meitenes smejoties jautā.
- Ja negribat, aiz mājas ir izeja.
- Labi, jau labi.

Iegājām meža, aizvēru acis un sadzirdēju stirnas un bukus gremojam zāli, iedomājos par asinīm un skrēju uz zālēdāju pusi, aizmirstot par draudzenēm. Nonācu pje buku, kuram kakla artērijā iecirtu savaus ilkņus. Pabeidzu " dzert" buku un pacēlu galvu augšup.
Ātri noslaucīju asninis no mutes, aizmetu buka līķi tālu prom.
- Ko tu gribēji, mums rādīt?- Hana elsojot jautā.
- Jā? Kā tu varēji tik ātri paskriet?
Smagi nopūtotos.
- Ak.- izvilkus savus ilkņus un parādīju meitenēm.
- Vau, kur tu tabūji tādus ilkņus, bet helovīni vēl tālu- visi smējās.