Atrast nepazaudēto,sajust neredzamo.0

Dienas jūtami izplešas un paliek garākas,par to liecina ne tikai saules kniebieni vaigos,bet par to liek manīt arī nogurušās acis,kas pievakarē meklē glābiņu no gaismas. Vietām sniegs ir jau nokusis, taču ,lai kur es vērtos,

vēl nekur nemanu pirmos "īstos" Pavasara vēstnešus - sniegpulkstenītes. Vai būtu ko palaidis garām, un sniegam , nokūstot pavisam, pavērsies plaukstoša zāle un acumirklī, kad pacelšu galvu, kokos un krūmos čivinās putni, kas būs aizslēpušies aiz lapu žoga ? Nē, tas nav iespējams! Ezerus, upes un jūru vēlaizvien klāj necaursitama ledus siena un no māju jumtiem veļas biezi dūmu mutuļi. Arī degungals, kas saltajā gaisā ,nu ir kļuvis pavisam sārts; ārā vēlaizvien ir Ziema.Esmu drošs, ka nēesmu pazaudējis Pavasari un nokavējis tikšanos ar Sniegpulkstenītēm.

Vēl tikai brīdis , līdz saule mūs aplaimos ar savu siltumu, un pelēcīgajās dienās aiz loga klauvēs pērkons, zibensgaismas pavadīts. Drīz, baltās pļavas , gluži kā lapu, Pavasaris iekrāsos visdažādākajos toņos. Neuztraucieties, neviens jau sākuma nav piedzimis par izcilu mākslinieku, Jums viss būs skaidrs, kad glezna būs pabeigta; vēsos toņus nomainīs spilgtas un izteiksmīgas krāsas.Vēl nebūsiet paspējuši iemīlēties Pavasarī, kad būs pienākusi jau Vasaras kārta mūs priecēt un , varbūt, Jūs attapsieties uz vientuļa lauku ceļa, soļot basām kājām un tik nepamanāmos akmentiņus, kas nejaušus liks Jums sajust par viņu klātbūtni esam. Nakts būs silta; virs galvas bezgalīga gaismu spēlē, nebaidieties Jūs nenosalsiet ,ja nebusiet pienācigi apģērbušies, nakts aizies nemanot un zvaigžņotās velves burvestība izgaisīs. Pienāks rīti, kad acis aizklās migla un vienīgais , kas ceļu radīt spēs būs dzestrs rīta vējš. Tveicē veldzēs salts avots, ja lietus dienai nebūs pa rokai.Vēl tikai mirklis. Un tad pienāks arī Rudens kārta. Pāris vieglu triepienu un vecmeistars būs uzgleznojis kārtejo šedevru, kas nenonaks kāda prestižā makslas galerijā, bet gan pie Jums. Lai cik košas krāsās nepriecēs Jūsu acis atcerieties, Rudens gleznas ir aukstas par to liks manīt Jūsu drēbju skapis, kas dusmās gazīs laukā visu, kas tajā ir, ne Pavasaris, ne Ziema, ne Vasara, ir apmulsis viņš. Izklaidīgais vējš griežot virpuli, plēsīs gleznu gabalu gabalos, līdz meži un pļavas būs palikuši pavisam tukši. Klusums visapkārt. Paveroties augšup aukstās lietu lāses nomaina smalkas sniegparsliņas un zemi atkal uzbur baltu, gluži kā lapu uz kuras rakstīju, tikai viss ir izdzisis.