Es nolēmu Jūs iepazīt, ar kādu reālu stāstu, kas noticis ar kādu meiteni, kas neatcerējas to, ko .... Uzzināsi, ja izlasīsi. 
Tulkoju es pats.
Es nonāku lejā uz virtuvi brokastīs, sestdienās rītā. Mana mamma un mana māsa, jau ir piecēlušās, un viņas izskatās novārgušas. Mana mamma jautā,
''Vai Tu gulēji labi?''
''Jā,'' Saku es.
''Pat pēc tā, kad pamodies?''
''...Es pamodos?''
Dažreiz nakts vidū, es sāku kliegt. Mana mamma ieskrien manā istabā, un atrod mani sēžot gultā, kliegdamu, ''ROJS! ROJS! ROJS! ROJS!'' Viņa darīja labāko, lai nomierinātu mani, kamēr atšuva prom manu nokaitināto māsu, kura ieskrēja manā istabā, lai noskaidrotu, kas pie velna ar mani notiek. Viņam man jautāja, kas Rojs ir, bet es tikai teicu, ka viņš bija ''slikts vīrietis.'' Es neko neteicu, izņemot ''Rojs ir slikts vīrietis.''
Es esmu šokā no tā, ko man viņas stāsta. Un viņas ir izbrīnītas, ka es neko neatceros - bet tad atkal, es esmu trokšņu gulētāja, kura spēj gulēt negaisa laikā. Mēs to pieņemam, kā dīvainu sapni, kuru neatceros.
Gadiem ejot, es pabeidzu pirmo gadu koledžā. Mana mamma man sūta video e-mailā; viņa nebija minējusi to, pirms es pametu mājas, virsraksts bija ''Hej, paturi acīs šo e-mailu'' vai jebko. Es nospiedu skatīties, un tā bija mana mamma, ņemot video kameru cauri mūsu mājai. Viņa kustējās un nosūtīja man video ar pēdējo pastaigu, no tagad tukšās mājas, pirms viņa tās pamet. Tas bija jauki un nedaudz asaras tecēja, līdz viņa teica, ''Tātad, šeit būs tas, kas Tevi varētu ieinteresēt,'' Kad viņa nonāca skapī, viņas guļamistabā.
Šis skapis, nomaļus no slēptās vietas priekš ziemassvētku dāvanām, bija arī piepildīta pilna ar vecu bagāžu un citiem krāmiem. Tu varētu iet trīs pēdas iekšā, pirms Tev nāktos kāpt līdz lietām, kur iet tālāk. Viņa iet iekšā ar kameru, un redz, ka tur ir violeta krītiņa zīmējumi uz sienas, lejā bija maza bērna zīmējumi. Tur ir nejauši ķeburi, kādas taisnas figūras, kas varētu būt suns. Es jau biju izdomājusi, kāpēc man nebija atmiņu no spēlēšanās šajā skapī un es nezinu, kā es varēju uzzīmēt zīmējumus, kad viņi bija manā prātā, vienmēr noslēpti.
Tad kamera nojiet uz vārdu uz sienas. ''ROJS'' Un mana mamma laikam neatcerās to nakti. Viņa teica video, ''Rojs... Es brīnos, kas Rojs ir.''
