local-stats-pixel fb-conv-api

Atmiņas ir smagas. 22

14 1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Atminas-ir-smagas/698089

Uzzinādama kur ir brālis man sametās bail. Lēnām devos uz norādīto bāreņu namu. Pa ceļam daudz domāju par notikušo. Kas tagad notiks? Kur mēs dzīvosim? Pamanīju, ka esmu nokļuvusi līdz bērnu namam veiksmīgi. Iegāju iekšā un noskaidroju kur atrodas mans brālis. Tikusi līdz kabinetam kur atradās mans brālis un iestādes vadītāja apstājos un sāku domāt par to ka es varētu vienkārši tagad aizbēgt... nē… man ir mazs brālis un man par viņu ir jāparūpējas, viņš ir vienīgais kas man ir palicis. Iegāju kabinetā un sastingu. Sliktāk vairs nevarēja būt. Tur sēdēja mans tēvs… Viņš mūs pamet pirms 3 gadiem , jo satika kādu veceni kura protams bija divas reizes jaunāka par viņu. Tagad viņš sēž te un cer ka es viņam piedošu? Ieraudzīju Adrianu bēdīgu un tā vien likās, ka viņš tūlīt sāks raudāt.

-Sveika… Luīz.- tētis noskaldīja katru vārdu tā it kā gribēdams lai katrs vārds man ieduras tieši sirdī. Es nebiju tam gatava un vienkārši iesēdos blakus brālim un apkampu viņu tā vēstot, ka es viņu neatdošu tēvam.

-Mūs gaida nopietna saruna un es domāju ka būs labāk ja brālis pagaidīs ārpusē.- jaunā sieviete lūkodamās man acīs teica.

-Labi- centos pēc iespējas mierīgāk atbildēt. –Adrian, pagaidi lūdzu mani ārpusē es drīz nākšu, apsolu.- jauki pateicu brālim.

Skatījos tēvā ar naidu pilnu skatienu bet to pārtrauca tā sieviete. - Apsēdies lūdzu. Nezinu vai tu to zini, bet tavs tēvs ir vienīgais dzīvais aizbildnis. Tavs brālis paliks pie tava tēva un to to nevari izlemt un arī Adrians to nevar. Ar tevi ir savādāk, tā kā tev pēc mēneša paliek 18 tu vari izvēlēties palikt ar tēvu vai šo mēnesi uzkavēties šeit un tad doties savās gaitās. Tev nav jāizlem…- es uzreiz pārtraucu kad sapratu ko viņa teiks tālāk.

-Essss... es palikšu pie tēva.- nopūtos un palūkojos uz tēvu ar naidu. Tēvs dzirdēdams ko saku atpleta muti vaļā un man likās, ka viņam tūlīt izsprāgs acis.

-Labi, lai tā būtu. Šo nakti jūs ar brāli pavadīsiet šeit bet rīt kad būs nokārtoti visi dokumenti jūs dosieties pie tēta.- viņa to visu pateica tik mierīgi un vārdu “tēti” viņa centās pateikt cik vien mīļi spēja. Man metās nelabi. Kas var būt vēl sliktāk par šo visu?

Izgāju ārā un man sekoja tēvs ar savu nīgro balsi -Meitiņ..- to sadzirdot man metās nelabi.

-Beidz- uzkliedzu –nesauc mani tā.-

-Es tikai cenšos sarunāties ar tevi. Esmu priecīgs, ka izvēlējies dzīvot pie manis.- viņš priecīgi teica.

-Beidz tās saldās pretīgās tēva runas, man nelabi metas to klausoties. Es labāk dzīvoju kā bomze nekā ar tevi, bet man nav izvēles, jo es nekad mūžā neatstātu savu mazo brāli ar tādu kretīnu kā tu.- iebrēcu viņam sējā un atcerējos, ka te bija jābūt Adrianam.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Atminas-ir-smagas-3/698117

14 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
VArētu lūdzu vairāk aprakstus ? Savādāk nevar pat saprast kā katrs izskatās ( tā pati problēma ,kas man ) . Gaidu nākamo daļu :)
0 0 atbildēt