Rudens elpa.
Ar dzestru pieskārienu rītos
Un pīlādžogu sārtumu,
Un viršu zilumu zem priedes
Tu atkal esi te.
Vējš visu plēš un ārda,
Bet viņam nav vēl vārda.
Ik reizi ātrāk trauc,
Lai to par vētru sauc.
Pa kādu mākoņspraugu
Lien saulesstariņš palss,
Nāk pasildīt šo zemi,
Pirms ziema ledū kals.
Vēl dzērveņogu sārtums
Un krāšņais lapu zelts
Jau gaidīs savu kārtu,
Kad būs tas godā celts.
Un daža skaista roze
Spēs kādu asnu dzīt,
Tā puķu karalienes slavu
Vēl šogad negrib mīt.
Man dzestras miglas rītos
Un biedējoši garos vakaros
Vēl gribas sajust tavu elpu
Un tavu roku siltumu.
***
Vārdu spēle
ES TEVI MĪLU!
Es tevi mīlu tā,
Kā saule uzaust rītā
Un noriet vakarā.
Ņem manu saldējumu!
Un pasildi to siltā plaukstā.
Tas klusu aiztecēs,
Vien plauksta paliks auksta.
Ņem manu mīlestību!
Un nejautā man vairāk - kāpēc?
Kā maigu vēja pūsmu tver,
Kā dvēselisku veldzi dzer.
Ņem manu auto! Ņem manu sirdi!
Ņem mani visu! Es mīlu tevi- vai mani dzirdi?
Nevaru bez tevis. Mēs piederam mums.
Un mana pārsālītā zupa - būs mīlestības iznākums.
Ko trijos vārdos kāds ir pateicis,
To tagad daudzi spokos sapratīs.
Un uzzinās, ka tas ir tikai tāpēc,
Ka ir jau atkal rudens atnācis.
Iedvesmas avots maniem pantiņiem bija raksts
http://spoki.tvnet.lv/konkursi/FIKSAIS-KONKURSS-ES-TEVI-MILU/857126/3#commentBlock