Asiņainā roze 1. daļa7

Es rakstīšu divus stāstus paralēli, jo šito nespēju noturēties un neuzrakstīt. :))

Bet ja kāds vēlās lasīt to stāstu, kurš tiek rakstīts paralēli -http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dabas-butne-1-dala/655624

Asiņainā roze 1. Daļa

Ak, šausmas es esmu tik pārgurusi. Uzvilku savas nesen nopirktās pidžambikses un pidžamkrekliņu, kurš nedaudz spieda. Šodien darbā bija tik nogurdinoši! Skolā, par laimi, nenotika pāris stundas. Es strādāju par oficianti kafejnīcā un mācos 11. Klasē. Mana mamma ir briesmone, kurai rūp tikai mana māsa – čūskumāte. Man mēnesī ir atļauts nopirkt tikai vienu apģērba gabalu, bet, lai saglabātu skolas foršākās meitenes statusu man vajag daudz, daudz vairāk drēbes, tāpēc es strādāju, bet, ja mamma to uzzinās man būs vāks! Viņa gan jau uzskatīs, ka visi izdevumi par sevi man jāsedz pašai, tieši tāpēc viņa neko nedrīkst zināt! Bet šodien notika kaut kas vājprātīgs! Čūskumāte mani ieraudzīja tajā kafejnīcā! Kaut viņa padomātu, ka tā bija kāda cita meitene, uz apžēlošanos par neteikšanu (ja nu viņa mani pamanīja) varu necerēt! Tad mana dzīve ir izpostīta. Nopūtos. Ieslēdzu portatīvo un iegāju čatā. Tā... Čupāčupa, Puķainīte, Skaterboboy un Vilcene online. Eu, a kur ir Partyboy? Nu varbūt ja viņš šonakt nebūs online beidzot varēšu pagulēt? Aizgāju uz virtuvi, lai paēstu vakariņas, kuras man jau drīzāk ir naksniņas. Šķīvī ieliku kartupeļus un kotleti. Aizgāju uz savu istabu un vēlreiz ielūkojos čatā. Partyboy nav! Nu labi, varbūt tas ir arī labi, neesmu gulējusi jau divas diennaktis, visu laiku čatoju ar viņu. Apēdu vakariņas un ieliku netīro šķīvi izlietnē. Dzīvojamajā istabā dega gaisma. Mamma un Čūskumāte vēl neguļ, tātad šodiena vēl nav beigusies mierīgi. Piegāju pie portatīvā, lai izslēgtu, bet BEIDZOT viņš iegāja. Viņš jau bija sācis man rakstīt

Partyboy: Eu, rozīt? Tu te esi? Piedod, šodien sanāca vēlu pieiet. Iedomājies tikai tagad pamodos :O

Asiņainā roze: Es jau taisījos iet gulēt

P: Nopietni? Tik agri?

A: Protams, es neesmu gulējusi jau vairāk par 30 stundām! :PP

P: Ā, nu traki, traki. Rozīt, es pat nezinu tavu vārdu L

A: Mēs esam pazīstami tikai trīs dienas :D

P: Nu bet, ja mēs satiksimies, kā gan es zināšu, kādu vārdu man kliegt pa visu pilsētu?

A: Ak, tad jau mēs drīzumā satikšanos runāsim?

P: Rozīt, es esmu Kristers ;DD

A: Ak tad tā, sveiks Krister, prieks iepazīties. Mani sauc Ksenija :D

P: Ksenija mana roze, man ir patiess gods iepazīties ar tik daiļu meiteni :D

......

Tā tas turpinājās, līdz ienāca mamma. Viņai uz lūpām bija lasāms viltīgs smaids. Es nogāju nost no datora un nolamājos pie sevis

„Sveika sirsniņ! Kā šodien gāja skolā?” viņa uzsvēra vārdu ‘skola’.

„Čau mamm, ļoti labi, ko tu vēlējies?” biju nedaudz dusmīga, jo viņa pārtrauca manu saraksti ar Partyboy.

„Vai tad es nedrīkstu ienākt tāpat vien pie savas patstāvīgās meitiņas?” viņa atkal uzsvēra vārdu ‘patstāvīgās’

„Mamm, saki kas par lietu, es esmu diezgan aizņemta” man vajadzēja ātrāk beigt šo sarunu, Partyboy mani gaida!!!

„Labi, labi. Tava māsa pastāstīja par to, ka tu strādā,” ak tad par to būs saruna, skaidrs Partyboy pagaidīs, „tātad, es iedomājos, ja jau tu mums esi tik liela un patstāvīga, ko tu teiktu, ja tu sāktu dzīvot atsevišķi? Mēs tevi netraucēsim, tev būs vieglāk.” Viņa runāja tik pašpārliecināti un nepiespiesti, ka man sāka nākt vēmiens. Tātad viņa ne tikai vēlējās man uzvelt izdevumus par sevi, bet gan vēl padzīt mani. Nav slikti, nav slikti mammīt.

„Kas ar manām mantām notiks?” painteresējos, jo ja jau viņa izlēma, ka mani, jāpadzen es nespēšu pierunāt viņu mainīt domas.

„Ņem līdzi meitiņ. Viss tavs ir tavs. Ko nepaņemsi atdosim trūcīgiem cilvēkiem” viņa uzsmaidīja ar savu ‘labsirdīgo’ smaidu. Aizejot viņa ātri un skaļi noteica: „Būtu labi ja rītdien vakarā tevis vairs te nebūtu. Mantas savāc nedēļas laikā” tas bija šoks. Līdz rītdienas vakaram man bija jāatrod, kur pārnakšņot un vēlāk dzīvesvieta. Es pelnu ļoti maz, kā lai nomaksā rēķinus par īri? Paķēru telefonu un apzvanīju visas draudzenes:

„Čau Mollij! Klau, ko tu dari rītdien vakarā?”

„Ā nē, pie manis nevarēs palikt, mājas arests un aizliegts kādu vest pie sevis, atā!” nolika. Diemžēl nezin kāpēc pie nevienas nevarēja palikt, tāda sajūta, ka visas pēkšņi pret mani. Piegāju pie portatīvā. Daudz ziņas no Partyboy, bet diemžēl garīgais bija nobojāts. Pēkšņi ienāca prātā ideja- kā būtu, ja es paliktu pie viņa?

A: Eu Krister, kā būtu, ja mēs rītdien satiktos?

P: Vāu! No tevis to negaidīju, kas noticis?

A: Nekas, nekas, vienkārši nevaru sagaidīt, kad satiksimies

P: Nu labi... kur?

A: Tu vari mani sagaidīt pēc stundām skolā

P: Okay, kurā skolā tu mācies un cikos tas ir?

......

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Asinaina-roze-2-dala/664009