Klāt Valentīna diena. Man ir sarunāts randiņš ar ļoti jauku puisi. Gaidu viņu pie sava loga. Redzu kā viņš piebrauc pie manas sētas. Izkāpj no sava melnā autiņa. Izņem no bagāžnieka lielu rožu pušķi. Ehh, klasiskais "es nezinu, kādas puķes viņai patīk, tāpēc ņemam rozes" puisis. Nu nekas - smukas jau tāpat. Klauvē pie durvīm, ielaižu viņu.
Kopīgi klausāmies mūziku un ieslēdzam romantisku filmu. Sākumā bijām plānojuši iekost svētku vakariņas un iet pastaigā, bet laiks ārā tik briesmīgs, ka izlēmām visu vakaru pavadīt pie manis. Pie sevis ceru, ka arī nakti. Nav viņš pārāk gudrs, bet nu smuks pēc vella. Iedzeram glāzi vīna. Pēc tam vel vienu un vēl vienu. Galva man sāk eibt, bet ne jau no vīna. Viņš tik lieliski smaržo. Iekurinam kamīnu un pārceļamies pie tā. Uguns sasilda mūs. Viņš novelk savu kreklu un atklāj, man savu lielisko figūru. Es kautrīgi ieritinos viņa rokās. Sajūtu maigus viņa pieskārienus un lēnām kūstu.
*** Nākamais rīts.
Māja notīta ar lentēm "Policija". Iekšā darbojās policija, apkārt drasē žurnālisti, kas cer ko uzzināt. Divi no policistiem uzmanīgi apskata telpu pie kamīna, kurā guļ jauna sieviete. Sieviete ir sarkanā vakarkleitā, pavisam netālu mētājas vīna glāze. Uz sievietes ķermeņa nav nekādu vardarbības pazīmju, vienīgais divi mazi caurumiņi uz kakla, kas policistiem jauc galvu. Grīda pie kamīna noklāta ar asinīm, tāpat arī vīriešu krekls, kurš mētājās turpat blakus. Interesantākais ir tas, ka policisti sakotnēji iedomājās, ka krekla īpašnieks ir vaininieks, ļoti neuzmanīgs vaininieks, bet arī viņu atrada. Vannā, visu asinīs, bet vienīgā trauma - divi caurumiņi kaklā. Abi līķi tiek aizvesti uz morgu, lai tos izpēta pataloganatoms un tavu brīnumu - 16. februāra rītā sievietes ķermenis kā izgaisis, bet morga naktssargs tiek atrasts miris ar diviem caurumiņiem kaklā...
