Kādā viensētas pagalmā, kurš labu laiku tika atstāts novārtā bija ierīkots aroniju dārzs. Aronijas lēnām pārņēma dārzā ierīkotos celiņus, kuri bija ierīkoti, lai arōnijas varētu veigli novākt un lai agros pavasaros virs to saknēm varētu kārtīgi samēslot, ja vēlējās iegūt bagātīgāku aroniju ražu. Apkaimes iedzīvotāji varēja pazaudēt no senčiem mantotās zināšanas par aroniju kopšanu un apsaimniekošanu, ja vien kāda veca sieva nebūtu savā pagrabā turējusi aroniju sīrupu, kurš tur stāvēja nolikts vēl no laikiem, kad viensētā, kurā tika iekopts aroniju dārzs rosījās darbība. Par cik apkārtējiem, tajā laikā nebija nekāda interese par aronijām un to izmantošanas iespējām, viensētas iedzīvotāji pārdeva viensētu un pārcēlās uz dzīvi pilsētā. Aroniju sarūpēto ražu tie izspieda sulā un savārija sīrupā, bet par cik viņi sīrupam nevarēja atrast nevienu uzpircēju, viņi to uzticēja glabāšanai kaimiņienei, kuras īpašumā bija pamatīgs pagrabs.
Pie sievas, kura glabāja aroniju sīrupu bieži viesojās apkaimes bērni un viņa labprāt tos cienāja ar aroniju dzērienu, kuru tā sataisīja, kad gaidīja pie sevis ciemiņus. Taču gadiem ejot lielie aroniju sīrupa krājumi izsīka, daļa no apkaimes bērniem jau bija sasnieguši brieduma gadus. Kad lielākie no viņiem, vienu dienu izdomāja apciemot sievu, lai paustu savu pateicību par bērnībā gūto, sieva tiem vairs nespēja galdā celt aroniju dzērienu. Tas viņiem lika sievu iztaujāt, kā viņa tika pie sīrpa krājumiem, ar kura maisījumu viņi veldzēja izslāpumu līdz šim. Kad sieva izstāstija viņiem par novārtā atstāto viensētu un nedienām, kuras piemeklēja tās iedzīvotājus, tie nolēma, kopīgiem spēkiem, viensētu atpirkt un sakārtot aroniju dārzu, lai tas atkal nestu ražu.
Kad viņi bija noskaidrojuši, kam pieder viensēta, viņi savāca līdzekļus un atpirka viensētu. Tie savā starpā sadalīja pienākumus, kurš nodrošinās to, lai aroniju dārzs tiktu kopts un paplašināts, kurš rūpēsies par aroniju noietu un kurš sekos līdzi līdzekļu plūsmai, lai varētu segt aizņēmumu, ko viņi paņēma viensētas atpirkšanai un gūtu ienākumu par padarīto darbu. Tā aronijas un to izstrādājumi lēnām atkal sāka parādīties apkaimes veikalu plauktos. Bet ogas, kuras tie nespēja ik gadu pārdot, tie kopīgiem spēkiem pārstrādāja sīrupā, kuru tie nogādāja vecajai sievai, lai arī viņu un citi bērni varētu baudīt aroniju sīrupa dzērienu, kad viesojās pei vecās apkaimes sievas.
lasi, vērtē, komentē
