Ar manu sievu notiek kaut kas dīvains... 12

Pirmā no desmit(?) daļām (nav visa daļa, taču man gribējās šeit apstāties).Ja nepatīk, kā es tulkoju un man jāpārtrauc to darīt, dod ziņu komentāros

Visu dzīvi es baidījos no briesmoņiem. Pat kad sāku mācīties koledžā, ko lielākā daļa cilvēku uzskata par iesākumu pieaugušo dzīvei, es vēl jo projām baidījos no briesmoņiem zem manas gultas, skapī vai aiz loga. Es vienmēr centos sev ieskaidrot, cik muļķīgi ir šādā vecumā bīties no tā, kas pat neeksistē. Es to darīju līdz satiku savu sievu. Bet pirms es paskaidroju kas notika, ļaujiet man pastāstīt, kā es viņu satiku un cik daudz viņa man nozīmē.

Es Natāliju satiku koledžā, biju viens no tiem, kuri sevi uzskata par nūģiem, tomēr viņa redzēja manī kaut ko tādu, ko neviena cita meitene nekad nebija redzējusi. Viņa bija ļoti laipna, gandrīz pat pārāk, viņai vienmēr bija vislabākie nodomi. Jo es vairāk laika pavadīju ar viņu kopā, jo vairāk kopīgu lietu mums atklājās. Man viņa bija pati skaistākā meitene pasaulē. Es varētu uz viņu skatīties visu atlikušo dzīvi, un es to vēlējos darīt, kad bildināju viņu un mēs beidzot apprecējāmies.

Tolaik mūsu laulības dzīve bija laba, patiesībā pat pārāk. Kopš mēs apprecējāmies, es esmu stāstījis viņai visu, savus tumšākos noslēpumus, slēptākās jūtas un visvarīgāk - manas ļaunākās bailes. sākumā viņa smējās, bet ar laiku viņa pamanīja, ka es reizēm naktīs no bailēm gultā guļu nomodā. Ar savu labsirdīgumu viņa man palīdzēja paciest šīs bailes. Viņa kļuva par manu sargu, viņa bija tas cilvēks, kura dēļ mācījos savaldīt savas bailes. Viņas kļuva par enģeli man, kurš varēja mani nosargāt no visām ļaunajām lietām, kuras dzīve bija man sagatavojusi. Es uzticējos tām skaistajām, zaļajām acīm, un katru reizi, kad tās redzēju, es zināju, ka esmu drošībā.

Taču pēdējā laikā ir sākušas notikt dīvainas lietas... Pirmā dīvainība notika kādā naktī, kad es pamodos un jutos ļoti izslāpis, dēļ savām bailēm paņēmu lukturīti un devos uz virtuvi pēc glāzes ūdens. Kad es ieslēdzu lukturīti, pamanīju, ka Natālija neatrodas gultā. Es paskatījos uz vannasistabas durvīm, gaisma bija ieslēgta un varēja sadzirdēt ūdens tecēšanu, es sapratu, ka viņa ir tur. Pusmiegā kāpjot uz pirmo stāvu, es gandrīz dabūju sirdstrieku, kad redzēju kādu virtvē. Kad es sapratu, ka tā ir mana sieva, es atkal jutos droši. Viņa dzēra ūdeni, un man pasmaidīja. Es biju pārāk noguris, lai kaut ko teiktu par ūdens karstumu, kad lēju to savā glāzē. Viņa smaidīja visu laiku, kamēr es biju virtuvē, izdzēris ūdens glāzi, devos atpakaļ augšā uz gultu, kāpjot pa kāpnēm aicināju arī viņu nākt gulēt, bija ļoti vēls. Kad es iegāju istabā, dzirdēju viņu guļam gultā. Šis bija brīdis, kad es pamodos, varēju apzvērēt, ka viņa apakšstāvā dzēra ūdeni, Baidīdamies iet lejā, es viņu pamodināju un jautāju, kas notika. Pa pusei miegaina, pa pusei apbēdināta, viņa pārliecināja mani iet gulēt. Nākamajā rītā viņa jokoja par to, ka biju nobijies, tāpēc visur redzēju viņu, piebilstama, ka tajā laikā bija vannasistabā.

Pēc nedēļas notika vēl kas dīvains, bija 11 dienā, viņa mani pamodināja un teica, ka dosies uz veikalu pēc pārtikas, Ap pusdivpadsmitiem es izkāpu no gultas, saģērbos un devos lejā, es viņu redzēju virtuvē dzerot ūdeni, mēģināju ar viņu sarunāties, taču viņa tikai smaidīja. Pirms es paspēju vēl ko teikt, es dzirdēju durvis veramies un devos skatīties. Tā bija Natālija, es paņēmu viņas pirkumus un mēs gājām uz virtuvi.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ar-manu-sievu-notiek-kaut-kas/797997