http://spoki.tvnet.lv/literatura/Apvarsnis-1dala/680890
Jā, galvenās varones vārds ir atrasts, arī nosaukums ir atradies. Žanrs gan vēl klejo un negrib atrasties un ļaut man un arī jums saprast, kas tad īsti būs šis, kā pagaidām saku, stāsts.
Tā viņa stāvēja. Klusums pārņēma ķermeni un prātu.
-Kā varu palīdzēt? – vaicāja kāds pieklājīgā, bet atturīgā balsī.
Pretī parādījās apmēram 17 gadīgs puisis. Lēna nopētīja svešo, tas bija stalta auguma jauneklis ar patīkamiem sejas pantiem un smaidā savilktām lūpam, šo jauko iespaidu bojāja vien acu atturīgais vēsums, kurš seju padarīja nelaipnu un nedaudz bargu. Izskats viesa aizdomas, bet, ja viņš nav iesaistīts, tad viņam ir jābūt viņas pusē.
Lēna vēlējās atbildēt, bet telpā ienāca sirms vīrs. Viņš balstījās uz spieķa, bet otrā rokā turēja medību bisi. Vīrs izskatījās piedzīvojis daudz ko. Smagi sastrādātas, rokas, nedaudz ielīcis augums un grumbaina seja.
-Ko stāvi durvīs? – ieraudzījis Lēnu īgnā balsī, nobļāvās vecis.
Jauneklis pagāja nost no durvīm un Lēna iegāja iekšā. Ātri piesteidzās kalpone, maza auguma, apaļīga dāma, palīdzēja novilkt mēteli un aiznesa to žāvēties. Tikmēr izmantoju radušos izdevību un aplūkoju telpu, kurā atrados. Diezgan auksti griesti, uz sienām gleznas, trofejas un izbāzeņi. Pie vienas no sienām atradās apmēram 1,5 m garš lāča izbāzenis, bet uz grīdas pa visu telpu bija izklātas zvērādas. Telpa likās smagnēja un pārbāzta.
-Man būtu nepieciešams telefons. Jāveic kāds steidzams zvans. – Lēna beidzot pateica ko viņai vajag.
-Lūdzu, nāciet šeit. Atvainojiet, es nezinu jūsu vārdu. – pārmērīgi pieklājīgā tonī sacīja jauneklis.
-Lēna. – šai brīdi Lēna noprata, ka viss nav tik labi, kā šķiet.
-Mikuss. – Jauneklis bez domāšanas atbildēja, bet balsī vēl joprojām bija jūtama samākslotības pieskaņa un acu skatiens nebija mainījies, tikpat auksts un tukšuma pilns.
*
Viņa cerēja, ka šoreiz viņš pacels, ka viņam tomēr nav vienalga. Nekā. Klausulē dzirdami vien pīkstieni. Lēna atkal ir vīlusies, asara nobirst pār vaigu. Viņa saņemas un viss ir tā kā bija.
-Neceļ. Paldies, ka atļāvāt piezvanīt. Uzredzēšanos. – Lēna pilnīgi normālā balsī sacīja un pagriezās, lai ietu durvju virzienā.
-Uzredzēšanos. – viņa dzirdēja vēl tikai to un, tad jau pieskrēja kalpone un palīdzēja uzvilkt viņai mēteli.
Lēna izgāja ārā. Sejā ietriecās sniegs, kā viņa vēlētos palikt. Nē, viņa to nedarīs, gan viņu ceļi vēl krustosies.
Lūdzu, komentējiet un kritizējit, vai vienkārši izsakiet savu viedokli:)
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Apvarsnis-3dala/681891
