Apaļā 10. daļa ir klāt, urā! Tā gribās rakstīt jaunu stāstu, bļāviens, bet šis vēl nav pabeigts.. :( Nekas, gan jau uzrakstīšu jaunā stāsta prologu vēlāk. Ceru, ka patiks šī nodaļa! :)
10. nodaļa
Izbēgšana
- Es kaut ko izdomāju. Pameklējam bēniņos kaut ko... - Alise ieminējās.
- Laba ideja! - es jau manījos uz bēniņu pusi.
Dažās minūtēs atradām, ko vajadzēja. Bet kā mēs izbēgsim ar visām lietām?
- Sakravājam visu, metam pa logu ārā un tad kāpjam pašas ārā. - Rita ieteica.
- Jā, bet... - Elēna gribēja iebilst.
- Tur ārā ir mīksta zeme, nekas nenotiks. - Amanda pārliecināja Elēnu.
Nu ko, ātri izbēgām. Bet ārā mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums.
- Gabriel? Ko tu te..? - es stomījos.
- Ak, tad tā, taisaties izbēgt? Nekas nesanāks. Pašas uzprasījāties, nu kodiet sev pirkstos! - Viņš pacēla roku, atvērās logs, pa kuru izrāpāmies ārā, un kāds neredzams spēks ielidināja atpakaļ villā gan mantas, gan mūs. Nu ir nepatikšanas atkal.
- Ja māte par to uzzinās, man vakars.. - Amanda uztraucās. - Tēvs tā arī neaizveda mūs atpakaļ, nu, toreiz, kad netikām ārā no Rēgu villas un pat viņš nevarēja mūs izglābt.
- Viss vēl nav beidzies, Amanda. - es mierināju draudzeni.
- Jā, aha, visi uztraucas par mums...
* * *
- Laikam jau esmu vainīgs šajā visā trakumā... - atzinās Roberts.
- Tu tā domā? Tikpat vainīgs ir Edvards, ieskrien klasē un bļauj: "Paula ar savu kompāniju nav skolā, laikam viņas ir izdarījušas pašnāvību!" - Eldars, Elēnas brālis, mierināja puisi, kurš nobastojis fizikas kontroldarbu, jo vēlējās uzzināt, kas noticis ar meitenēm. Izlocīties viņš nevarēs, agri vai vēlu skolotāja var uzzināt.
- Labi, ka pazvanīju. Citādi Edvardu un mani mocītu šis jautājums visu dzīvi.
- Kā to saprast?
- Nu kā, mēs nekad, es tev saku, nekad neuzzinātu par to, kas noticis ar viņām.
- Bet apsoli, ka neteiksi nevienam skolotājam skarbo patiesību. Sarunāts?
- Lai mani atombumba nosit, ja izklačojos. - Roberts zvērēja. - Bet tā vai tā meitenes izstāstīs, kad atnāks, kā bija. Tad man vakars.
