local-stats-pixel

Anastasija (72)7

505 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Anastasija-71/697767

Šobrīd kaitināja, ka ziemā tik ātri palika tumšs. Vienīgais prieks, ka sniega bija daudz, tāpēc viss nelikās tik drūms.

Mēs bijām izbraukuši jau no pilsētas un turpinājām braukt nezināmā virzienā. Mums pretī lēnām mēness vēlās debesīs. Skats bija iespaidīgs. Es īsti nesapratu vai es tiešām redzu kā tas rāpjas debesīs, vai vienkārši tā liekas, jo paši kustamies uz priekšu.

Ja sākumā mēness bija oranžāks, tad šobrīd palika arvien dzeltenāks un mazāks, jo cēlās augstāk. Pamanot pat zvaigznes, sapratu, ka ārā būs ļoti auksti. Zināju, ka ziemā siltas naktis bija tikai tās, kurās debesis bija apmākušās, ja tās bija skaidras, tad noteikti vajadzēja meklēt vietu, kur pārnakšņot.

Nez, ko Ēriks runāja ar Stefāniju pēc manas aiziešanas? Vai Stefānija turpināja iztaujāt savu vectēvu? Kā lai aprodu ar domu, ka esmu Stefānijas tante? Mēs taču esam vienaudzes!

- Tu esi ar mums? - Linda mani papurināja, jo šķiet, pilnībā ignorēju visu, kas notiek man apkārt.

- Ar jums, - automātiski atteicu, tiklīdz sapratu, ka viņi runā ar mani.

- Tad pasaki par ko mēs tikko runājām? - draudzene vēlējās zināt.

- Nu labi, - atzinos, - Es biju aizdomājusies, - vainīgi uzlūkoju viņu.

- Kas tevi nomāc? - Linda klusi jautāja, cenšoties uzzināt kaut ko vairāk, domājot, ka nevēlos runāt puišu klātbūtnē.

- Esmu atradusi savu tēvu, - paziņoju.

- Ko tu izdarīji? - draudzene neticīgi pārjautāja.

- Tātad Ēriks ir tavs tēvs? - Eduards atkal izmantoja atpakaļ skata spoguli, lai uzlūkotu mani.

- Par to es šodien pārliecinājos, - piekrītoši pamāju, - Un viņš zina, ka esmu Marijas meita, - gandrīz nedzirdami piebildu.

- Tikai viņš vēl nenojauš par to, ka esi arī viņa meita, - Eduards izdarīja secinājumus.

- Par to es nolēmu paklusēt, - pārstāstīju savas domas, - Viņš ļoti pārdzīvoja, saprotot, ka mamma ir mirusi, - paskaidroju.

- Jūs varat apgaismot arī mani? - Linda iejaucās pa vidu, - Es šobrīd neko nesaprotu.

- Īsumā ir tā, - uzlūkoju draudzeni, lai varu viņai ātri visu pārstāstīt, - Rūta man vakar iedeva mammas vēstules, kuras lasot, es noskaidroju, ka mans tēvs ir Ēriks Kociņš jeb vīrietis, kuram pieder nelielais veikaliņš pretī salonam.

- Tu nopietni? - draudzene nespēja noticēt tam, ko dzirdēja.

- Par tādām lietām parasti nejoko, saulīt, - Linards mīļi atgādināja savai meitenei.

- Es saprotu, - viņa atteica, - Tikai es nespēju to visu aptvert, - Linda paskaidroja, - Kā tu šobrīd jūties?

- Laikam esmu joprojām apjukusi, - šķiet, es līdz galam pati to visu nebiju aptvērusi.

- Jebkurš tavā vietā tā justos, - viņa atbalstīja mani, - Tātad šis pārsteigums nāk tieši laikā, - viņa piebilda.

- Nedēļas nogale ārpus pilsētas Anastasijai šobrīd ir pat nepieciešama, - Linards piekrita Lindai.

- Tātad mēs būsim prom līdz pat rītdienas vakaram, - smaidot secināju.

- Es labprāt pavadītu prom ilgāku laiku, tomēr pirmdien kādam jābūt darbā, citam skolā, - Eduards negribīgi atgādināja.

- Par darbu un skolu ir aizliegts runāt līdz pat pirmdienas rītam, - Linards uzstāja, - Viss! - viņš turpināja, - Tagad ir atļauts tikai atpūsties un relaksēties, - puisis pavēlēja, - Tieši tāpēc es jums nopirku šos, - viņš mums ar Lindu pasniedza kaut kādus kokteilīšus.

- Tu mani piedzirdīsi un pavedīsi? - draudzene koķeti jautāja savam puisim.

- Es tiešām esmu tik paredzams? - Linards tēloja vilšanos.

- Tu kādreiz spēj būt nopietns? - Linda vēlējās iedunkāt priekšā sēdošo puisi.

- Tas ir garlaicīgi, - veiksmīgi izvairoties no draudzenes sitiena, Linards iesmējās.

- Vairs jau nav ilgi jābrauc, - Eduards ieminējās, - Pēc minūtēm desmit sasniegsim mūsu galamērķi, - to sakot viņš nogriezās no lielā ceļa uz kādu mazāku.

- Tu mūs ievedīsi dziļi mežā un tur pametīsi? - jautāju, redzot, ka apkārt ir tikai mežs, un tālumā nekur nemanīju cerīgu gaismas stariņu.

- Jūs pārāk daudz domājat, - Eduards secināja.

- Tad mēs paklusēsim un izbaudīsim atlikušo braucienu, - Linda iekārtojās ērtāk aizmugures krēslā, un es ņēmu no viņas piemēru. Mēs saskandinājām savus kokteilīšus un turpinājām vienkārši klausīties mūziku. Labāk bija neko nerunāt, vienkārši izbaudīt vakara burvību.

Tiklīdz mašīna apstājās, tā cenots saskatīt vietu, kur atrodamies. Lai gan bija tumšs, es redzēju, ka esam piebraukuši pie kādas mājas, tikai tā bija pilnīgi tumša.

- Kur mēs esam? - nezināmu iemeslu dēļ es jutos drošībā. Es jutu, ka šeit būs labi un jauki, lai gan nebija nemazākas nojausmas par to, kur atrados.

- Vectēva mājā, - Eduards beidzot atzinās, - Viņš visu laiku uztraucās vai kaimiņi tiek galā ar kurināšanu, tāpēc vecāki ierosināja, lai mēs atbraucam un padzīvojam šeit, - puisis paskaidroja.

- Kad tu biji to jau izdomājis? - domīgi uzlūkoju viņu.

- Vakar vakarā, - puisis atteica, - Tieši tāpēc mēs ar tēti tik ilgi ārā runājām, - viņš atgādināja.

- Un tu klusēji kā partizāns? - centos uzdot jautājumu ar nopietnu sejas izteiksmi, tomēr man tas neizdevās.

- Sākumā es gribēju izstāstīt, - puisis atteica, - Bet tu sāki lasīt vēstules. Es nojautu, ka tev būs vajadzīgs kas tāds, - viņš pienāca un apskāva mani, - Tagad tu redzēsi, kur es pavadīju savu bērnību, - noskūpstot mani uz vaiga, Eduards atkal atlaida mani, - Linard, palīdzi sanest mantas, - viņš uzrunāja draugu.

- Kur atslēgas? - Linda painteresējās.

- Te, - Eduards tās pasvieda viņai.

- Mēs jau iesim iekšā, - draudzene atteica.

- Pag, man taču nekā nav līdzi, - aptvēru, ka esmu ieradusies tikai ar to, kas mugurā.

- Man jau nebūtu iebildumu, ka tu arī neko nevilktu, - Eduards ņemot no bagāžnieka somas ieteicās, - Tomēr mamma parūpējās, lai tev ir ko pārvilkt, - viņš mierinoši piebilda.

- Eduard, lūdzu atceries, ka šeit būsim arī mēs, - Linda tēloja sašutumu.

- Neuztraucies, vectēva māja ir ļoti liela, - Eduards atteica, - Es nebrīnīšos, ja rīt no rīta mēs ilgi nesatiksimies, - mājienu es sapratu.

- Ejam iekšā, - mudināju Lindu, - Ārā ir nežēlīgs aukstums, - es jau drebinājos pavadot šeit tikai piecas minūtes.

- Esi gan tu salīga, - draudzene secināja.

- Un drīz arī būšu noreibusi, jo neesmu ēdusi kopš brokastīm, - klusi atzinos.

- Es dzirdēju! - Eduards bija daudz tuvāk kā man likās, - Man laikam būs jāsāk tevi cītīgāk pieskatīt, - viņš noraizējies teica.

- Es tūlīt kaut ko apēdīšu, - apsolīju.

- Nevis kaut ko apēdīsi, bet kārtīgi paēdīsi, - puisis nopietni teica, - Mamma laikam jau nojauta, ka kas tāds varētu būt.

- Kādā ziņā? - lai gan durvis atslēdzām mēs, Eduards jau gāja pa priekšu, lai ieslēgtu visas gaismas, jo tā bija krietni ātrāk.

- Mamma mums iedeva salātus, - viņš atteica, - Baidījās, ka pārtiksim tikai no kolas un čipsiem.

- Tā arī būtu bijis, - Linards piebilda.

- Kāds brauc, - Linda paziņoja. Viņa stāvēja pie virtuves loga un skatījās uz mašīnas ugunīm, kas brauca pa to pašu ceļu, kuru mēs, - Šis ceļš ved vēl pie kāda kaimiņa? - viņa painteresējās.

- Nē, tur brauc vēl kāds, - nu Eduards palika nedrošs, - Mēs nebūsim četri vien, - viņš ierunājās.

- Ko tu vēl uzaicināji? - pat nespēju iedomāties, ko viņš ir uzaicinājis.

- Es nolēmu beidzot nogludināt vecus strīdus, - puisis atzinās, - Tu taču neiebilsti? - gribēju jau teikt, ka tagad ir par vēlu, ko tādu jautāt, jo Edijs taču jau ir gandrīz ieradies. Biju pārliecināta, ka tur brauc tieši viņš.

- Viņš būs viens? - es nebūtu gatava, ja viņš ierastos kopā ar kādu.

- Būtu diezgan nežēlīgi puisi aicināt vienu uz pasākumu, kurā ir tikai pāri, - saskatīju Linarda teiktajā loģiku, tomēr es spēju iedomāties tikai vienu meiteni, kuru Edijs varētu paņemt sev līdzi.

- Es tikai ceru, ka zini, ko dari, - neko vairāk es nespēju pateikt.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Anastasija-73/698091

505 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

Nākamo, nākamo, nākamo!! Varbūt šodien lūdzu ? emotion 

4 0 atbildēt
Opā dievīgi zandiņ dievīgi :***
4 0 atbildēt

Wow, jau 72. daļa! Vai nu man liekas, jeb pēc kādas 3. vai 4. daļas pārējās ir kaut kā ātri paskrējušas?

3 0 atbildēt

Tas bija ļauni- viņiem vajadzēja būt idealam vakaram. Bet tie divi atvilkās, jūtu ka būs kaut kas interesants :D

2 0 atbildēt

Man ir nojauta,ka Edijs atbrauks ar Stefāniju...

2 0 atbildēt
Man tie abi (Edijs un Stefānija) kapitāli besī!(((
2 0 atbildēt