Anastasija bija jauka skaista meitene kuru mīlēja visi taču iekšienē viņa nebija nemaz tik balta. Neteiksim ka tā ir viņas vaina, vai arī kad viņa bija nejauka. Vienkārši viņa nevēlējās izrādīt citiem kad viņa nav tik laimīga kā izliekas.
Bet kādēļ to nezināja ne viņas labākās draudzenes un arī ne viņas draugs Miks.
Šodiena viņai bija jauka diena taču vakars nebija patīkams. Šodien Anastasija devās uz balliti kuru rīkoja jānis skolas bagātākais un populārākais puisis, protams kas būtu īsta tīņu ballīte bez alkahola un tā tālāk. Protams kā jau iedzēris jauniešu bariņš, viņi izdomāja izbraukt apgaitā ap mežu ar Jāņa tēta jauno džipu jo viņš nebija mājās.
Viss bija jauki hmmm....viņu prāt viens no jauniešiem ieraudzija policijas mašīnu dzenamies pakaļ viņiem. Jānis piepieda gāzi vēl stiprāk taču neapdomādams viņš paslīdēja un viņus notvēra policisti.
Viņus visus aizveda uz iecirkni un pa vienam zvanija vecākiem. Kad pienāca Anastijas kārta, viņa stipri norija siekalas un apsēdās un pacēla galvu lai nolūkotos uz policistu...uz brīdi viņa apmulsa jo saprata kad tas ir viņas tēvs. Viņš viņu aizveda mājās un mašīnā stāstija morāli Anastasijai....................
