...iepriekšējā šeit!
Iegāju savā istabā, un aši ieskrēju dušā, lai varētu iet gulēt. Rīt tač galu, galā uz skolu. Kad ielīdu gultā uzreiz aizmigu. Pamodos no saulesstariem acīs, aizgāju līdz virtuvei uztaisīt sev brokastis un tēju. Mamma jau bija aizgājusi uz darbu, un atstājusi man zīmīti - Labrīt. Nenoguli skolu, un aši uzcep omleti. Lai veicas! Bučas.
Paēdu, sataisīju matus, saģērbos un devos uz skolu, šoreiz ar kājām, līdz skolai nebija jāiet tālu, bet parasti biju tik slinka, ka braucu ar autobusu. Pirmā stunda fizika "skaisti!" pie sevis nodomāju.
Iegāju klasē, sasveicinājos ar klases puišiem un apsēdos savā solā, Tomasa vēl nebija.
Stundas, kā jau stundas. Pagāja visa diena, bet Tomass uz skolu tā arī neatnāca, laikam paņēmis brīvu.
Devos mājās, pēkšņi atnāca īsziņa - Sveika. Vai neesi piemirsusi par mūsu izbraukumu ar motorolleru? Toms. Neatceros pa kuru laiku vakar iedevu Tomam savu nummuru, varbūt Kika ir iedevusi. Atbildēju - Protams, ka neesmu aizmirsusi. Tiekamies 17:00!
Mājās skapī atradu džinsu bikses ar topiņu, aši uzvilku to mugurā. Kājās uzvilku kedas, un paķēru līdz jaku. Gāju pie Toma. Atstāju mammai zīmīt, kad iziešu laukā ar draugiem.
Biju tikusi līdz Toma mājām kad kāds man atvēra durvis, tas bija Tomass. Tomass mani samīļoja, un teica, ka Toms tulīt nākšot, lai nedaudz uzgaidot. Toms noskrēja lejā pa kāpnēm, un piesteidzās mani samīļot.
"Vai esi gatava ātrumam?" ar viltīgu smaidu jautāja Toms.
"Vienmēr!" ar tik pat viltīgu smaidu atbildēju.
Mēs braukājām krustus, šķērsus pa pilsētas ieliņām, parādīju Tomam kur var apskatīt jūru, parādīju mīļāko klubiņu, kur parasti eju piektdienās, parādīju picēriju, kur garšīgi var paēst, parādīju ātrāko ceļo kā nokļūt līdz skolai, parādīju visu!
Tad bija laiks braukt mājās. Braucot iečukstēju Tomam ausī - "Vai tā ir taisnība ko tas brālis teica par tevi un narkotikām?" viņš nedaudz piebremzēja, un atbildēja - "Jā, vēlies pamēģināt?" apmūlsu, nezināju ko teikt.
šī tāda maza daļiņa...
