lūdzu jums... iepriekšējā šeithttp://spoki.tvnet.lv/literatura/Alise-no-citurienes-3dala/643498">
Durvis atvēra, kāds puisis ar kastaņu brūniem matiem, nedaudz iekritušām un brūnām acīm, varēja redzēt, ka viņš ir nedaudz iedzēris. Pilna māja bija mūsu skolas jauniešiem. Bet Tomasu nekur neredzēju.
"Sveika, Kika. Vai tomēr iedomājies atnākt, un paņemt līdz savu draudzeni?" viņš laipni sacīja.
"Sveiks! Jā, tā ir mana draudzene Alise, viņa mācās man paralēlklasē. Alis, iepazīsties tas ir Toms, jauniņais par ko es teicu, viņš tagad ir mans klasesbiedrs!" Kika paskaidroja.
"Jā, čau." nedaudz apstulbusi teicu, jo šajā mājā vajadzēja dzīvot Tomasam, vai viņš man par kaut ko tādu būtu melojis?
Toms miermīlīgā balsī turpināja: "Prieks iepazīties, Alis! Ejiet droši iekšā, dzeriet ko vēlaties, izbaudiet ballīti!"
Ar Kiku aizgājām līdz viesistabai kur notika visa lielā ballīte, ik pa laikam paskatījos apkārt, varbūt tomēr ieraudzīšu Tomasu, un varēšu ar viņu aiziet un parunāt, un pajautāt kapēc viņš man meloja. Bet nekur nerdzēju viņu.
Izbaudījām ballīti, izdzēru trīs kokteiļus, un jutos manāmi iereibusi, Kikai arī bija labi. Vēlak Kika aizgāja parunāties ar savām klasesbiedrenēm, un pie manis pienāca Toms.
Toms iesāka: "Nu, kā tev ballīte?"
"Viss kārtībā, super!" pasmaidīju.
"Vai nevēlies, uztaisīšu tev vēl vienu kokteili?" viņš raudzījās uz mani.
"Labi." atkal pasmaidīju, un vēroju viņu kā viņš aiziet. Viņš bija ļoti simpātisks, un tās brūnās acis! Vienmēr ir patikuši puiši ar brūnām acīm! :)
Kad viņš atnāca, apsēdāmies uz dīvāna un sākām runāties...Bet nedzirdēju neko no viņa stāstītā, jo pārāk skaļa bija mūzika. Viņš to saprata, un pajautāja: "Varbūt vēlies aiziet līdz manai istabai un parunāties?" Biju nadaudz bailīga, bet piekritu.
Viņam bija skaista gaiši zila istaba, ar lielu gultu pie loga. Viņš ieslēdza gaismu, uzlēdz dziesmas uz sava planšetdatora, un es apsēdos viņa gultā.
"Pastāsti kaut ko par sevi? No kurienes esi, ko patīk darīt brīvajā laikā?" viņš jautāja.
Sāku viņam stāstīt savu dzīves stāstu, pastāstīju par tēvu, par māti, par kaķi, par laukiem un par savu vienistabas dzīvoklīti netālu. Stāstījo arī to, ka patīk ballēties, un, ka bieži piektdienās ar Kiku eju uz klubiņu tepat netālu. Stāstīju viņam, ka kādreiz dejoju tautas dejas, un gāju teātra pulciņa, bet tā kā man bija sākusies pusaudžu dzīve, to visu biju palikusi malā.
Viņš sāka stāstīt par sevi: "Pārvācos dzīvot uz šeieni, jo vecāki pašķīrās, un māte ir ļoti slima, un viņai nav atvēlāts pārāk daudz laika. Kadreiz spēlēju beisbolu. Bet patlaban dzīvoju ar tēvu un dvīņubrāli, un šo ballīti uztaisīju, lai iepazītu cilvekus no skolas. Brālis, ir zubris, viņam ļoti patīk mācīties, mēs patiesībā esam ļoti atšķirīgi, bet satiekam mēs labi. Viņš starpcitu arī mācās mūsu skolā, bet pašlaik pastaigājas pa pilsēt ar kādu meiteni ko iepazina šodien skolā. Bet nu kāda starpība."
Sapratu, ka mūsu dzīves stāsti ir ļoti līdzīgi. Mani tas iepriecināja, atradām daudz ko kopīgu.
"Varbūt iesim lejā, turpināt ballīti?" pajautāju.
"Iesim, man prieks bija ar tevi parunāties Alise, tu esi forša un simpātiska meitene! Vai negribēsi rīt iziet laukā? Pavizināšu tevi ar savu motorolleru!" viņs noteica.
Piekritu, un gājām lejā uz lielo istabu, kur pilnā spara turpinājās ballīte. Kika jau bija pietiekami iereibusi, lai es viņu vestu mājās.
Pēkšņi kāds piezvanīja pie durvīm...
