local-stats-pixel fb-conv-api

Alise no citurienes. 17.daļa8

71 0

...iepriekšējā šeit!

Nedēļas gāja kā gājušas, turpināju satikties ar Tomasu, palīdzēju Tomam atradinaties, nekas nesanāca. Sapratu, ka arī es sāku palikt atkarīga, bet kas bija jādara, tas bija jādara, negribēju atstāt Tomu. Gājām kopā 5dien uz klubiņu sasņaukušies. Paldies Dievam mamma vēl nebija pamanījusi. Bija kaut kas jādara cits, izdomāju parunat ar Tomasu par to. Tomass ļoti cieta, viņš nevarēja noskatīties, ka esmu sasņaukusies. Kikai un mammai jau biju pateikusi par mūsu slepenajām attiecībām ar Tomasu. Viņaām tas patika. Pa šo laiku paspēju nosvinēt savu 16 dzimšanas dienu. Skola jau nāca uz beigām.

"Tomass, tam ir jādara gals. Mums kopā ir jāpalīdz tavam brālim! Vai nevaram viņu aizvest pie vectēva, kas viņam palīdzēja iepriekš?" teicu.

"Labi, pamēģināšu pierunāt vectēvu, lai palīdz. Bet kā mēs dabūsim Tomu pie viņa? Tas ir gandrīz neiespējami, viņš visu sapratīs." Tomass domāja.

Mēs izdomājām plānu, sarunāju ar Tomu, ka vēlos aizbraukt uz laukiem pie viņa. Vectēvs teica, ja šoreiz Tomu atvedīs, šeit viņam būs jāpaliek uz ilgu laiku, jo tā viņam būs jau otrā atradināšanās. Tomu pierunāt bija viegli. Mammai teicu, ka aizbraukšu līdz Tomam un Tomasam uz laukiem, palīdzēt darīt lauku darbus. Viņa piekrita. Ceļš bija tāls, kādi 350 km no pilsētas kur mēs dzīvojām. Mūs veda Toma un Tomasa tētis. Viņu tēvs bija diezgan simpātisks savos gados.

Laukos kopā ar Tomu iegājam istabā.

"Tom, man tevi būs jāatstāj šeit! Tev ir jāatradinās, kad būsi atradinājis, varēsim turpināt satikties." es viņam meloju.

"Lūdzu, Alis, nepamet šeit mani!" Toms ar bēdīgām acīm raudzījās uz mani.

"Piedod." es noskūpstīju viņu uz vaiga un izgāju no istabas.

"Vai es darīju pareizi?" es jautāju Tomasam.

"Protams, esmu lepns ar tevi, mīļā." no viņa acīm mirdzēja mirdzums.

"Vai dosimies, negribu te palikt kaut minūti ilgāk!" teicu.

Kad braucām mājās, visu pārdomāju. Ļoti labi sapratu, kā jūtas Toms, cik viņam būs briesmīga atradināšanās. Sapratu, ka Tomu nekad vairs neredzēšu. Bet tagad bija jāsāk domāt par manu atradināšanos, jo šņaukšana tagad bija man ikdiena.

71 0 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

vēlvienu

0 0 atbildēt

Kā tik atkarīga meiča var domāt tik pareizi?? :D :D

0 0 atbildēt

pag bet  pasaki vai niņa atradināsies ? :( VĒĒĒL

0 0 atbildēt

Viņa ļoti ātri pieņem lēmumus, bet tomēr. bļin...TIK interesanti. Gaidu nākošo daļu!

0 0 atbildēt

Jā... Life is Hard :((...

0 0 atbildēt