Kādā puspilsētas nomalē, kur agrāk tās iedzīvotāji pulcejās, lai atzīmētu kopīgi svētkus, bija uzbūvēta koka dēļu estrāde. Estrādes aizmugurē bija ierīkots neliels augļudārzs, kuru iekļāva aličas. Par cik šī vieta gadiem stāvēja neizmantota un nekopta, aličas pilnībā pārņēma augļu dārzu, nomācot tajā augošos ērkšķogulājus un upenājus, pāris iestādītās ābeles un bumbieres arī nepaspēja izaugt pietiekami lielas, lai savos zaros salasītu pietiekami daudz Saules un nestu augļus. Ceļš uz estrādi lēnām ieauga krūmos un puspilsētas iedzīvotāji pavisam aizmirsa, ka viņiem ir pieejama šāda vieta, kur pulcēties un veinoties kopīgos pasākumos.
Tā šī vieta būtu stāvējusi aizaugusi vēl šobaltdien, ja kāds apmaldījies sēņotājs, cenšoties atrast ceļu ārā no meža, nebūtu uzdūries pamestajai estrādei. Kad viņš sasniedza estrādes aizmuguri, viņu bija pārņēmušas pamatīgas slāpes. Ieraudzījis aliču dārzu viņš ņēmās sasniegt Saulē nogatavojušākās aličas. Taču tikšana pie aličām viņam nenācās viegli, jo biezi saaugušās aličas veidoja necaurbrienamus brikšņus, kuru dzelkšņi ķērās viņa drēbēs, lai sasniegtu zaros izaugušos augļus. Kad sēņotājs bija pārvarējis savu slāpju sajūtu, viņš izdomāja, ka varētu ko darīt, lai aizaugušo dārzu sakoptu, jā kādam citam līdzīgi kā viņam, nāktos meklēt ceļu ārā no meža, kura aizaugušās stigas bija viņu advedušas līdz vietai, kurā viņš varēja remdēt izlāpumu sevī. Tā viņš turpināja savu ceļu līdz puspilsētas galvenajai ielai, kur uzgāja kādu, kurš zināja viņam izstāstīt, ka pamestā estrāde esot puspilsētas iedzīvotāju īpašums. Viņš izsludināja puspilsētā talku un savāca tā apkārtnē dzīvojošos jauniešus, lai kopīgiem spēkiem atjaunotu estrādi un blakus tai ierīkotu skeitparku, kur tie varētu pavadīt savu brīvo laiku, tā atgūstoties no skolā apgūtās vielas. Taču visvairāk viņu interesēja sakopt aizaugušo aliču dārzu, tāpēc viņš jauniešiem savā starpā lika iecelt atbildīgo par estrādi un dārzu aiz tās. Tā estrāde un tās apkaime atkal sevī sāka pulcēt ļaudis no puspilsētas, bet sēņotājs, kurš panāca to, lai dārzs aiz estrādes tiktu savests kārtībā, katru rudeni tika pie pamatīgas aliču ražas, ko varēja likt kompotā vai varīt no tās zapti ziemai.
lasi, vērtē, komentē
