Akmens, tās sirds.0

Labrīt literatūras lasītāji. Šoreiz, pievienoju mazliet garāku (tā saucamo) dzeju. Teiksim tā, šis tapa te pat backstag'ā visiem pārējiem dzejoļiem, kurus esmu sarakstījis.
Hope u liked. Cheers

Triekts zobens akmenī šķīst.
Brīdī,
Kad minūtēm ritot kā sekundēm,
Sajūtā - viss apstājies.
Mirklī kavēties vēloties.

Triekts zobens akmenī šķīst,
No dusmām,
Kuras pats atvedis sev līdz,
Nevēlēdamies, lai kāds tam reiz palīdz.

Cīnijies neskaitāmās kaujās ,
Redzējis, kā citi pēc dzīvības raujās,
Kā citiem asinis līst saujās.
Palicis neskarts.

Līdz brīdim,
Kad triekts zobens akmenī šķīst.

Zobens ir viņš.
Akmens tās sirds.

Sašķīdis pa vairāk gabaliem,
Pirmo kauju zaudējis,
Notupjas ceļos katra svešā priekšā,
Asarās izplūdis lūdz pēc žēlastības.


P.S - bilde īsti neatbilst tekstam.