local-stats-pixel fb-conv-api

Aiz kalniem #60

38 0

Vai ir iespējams, ka esi zinājis ko šausmīgu, bet neesi spējis saprast-ko tieši? Vai ir iespējams būt tādā šokā, ka uz sekundes simtdaļu apstājas sirds? Vivianai tā bija un viņai tas nemaz nepatika. Varbūt tāpēc bija tik viegli atkal atgūt savaldību.
-Ja tu kavē, vari nenākt nemaz!- viņa noskaldīja. Viviana bija rūdīta puišu pavedēja. Bet vienalga nosarka. Garajā, tumšmatainajā puisī bija savāds šarms, kas jaucās viņa dzidri zaļajās acīs. Ģērbies puisis bija ikdienišķi, bet varēja redzēt, ka tās tomēr nav skrandas, kādās staigā liela daļa skolas puišu. Arī bikses bija normālā augstumā. Nav jau tā, ka mani interesētu viņa bikses, meitene aši domās sev piebilda un nosarka vēl košāk.
-Vai tad jaums neesmu vajadzīgs? Nu labi...- tēlotās skumjās izskatīais jauneklis novilka un jau gatavojās notīties, kad Gana iestarpināja.
-Tu varētu sākt ar grīdas mazgāšanu. Tas ir īpašs uzdevums, ko mēs varam uzticēt tikai tev.- Agne jau žņaudzīja rokas. Stulbā kuce... Viviana nodomāja uz kaķacu īpašnieci.
-Un ar ko man būtu tas gods runāt?
-Ar Snedzi!- gaišmate iesaucās pa vidu, pirms Gana spēja pateikt kaut pušplēstu vārdu. Visi zālē esošie skatījās uz šo trijotni. Izskatīgajam puisim un Sniedzei liekas, tas patika, bet Gana izskatījās apjukusi. Viviana gan zināja, kas te notiek. Gana šo puisi pazina. To pateica viņas nedaudz niknā sejas izteiksme. Sniedze grib šo puisi sev. Bet Agne izskatījās apjukusi un dusmīga. Visi pārējie stāvēja un skatījās, kā puisis nosauc savu vārdu.
-Everits.- un noskūpsta ķiķinošās Sniedzes plaukstas virspusi. Bet Viviana šajā brīdī kaut ko nolēma.
Šis puisis būs mans, viņa sev zvērēja. Vienalga kā, bet viņš piederēs man.

Paldies, ka izlasīji! Raksti komentāros savas domas, tas man tiešām ļoti daudz nozīmē, nākamā daļa no 24+

38 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000