Sanāca garāka! Aizrāvos par daudz :D Ceru patiks :) Tiešām milzīgs paldies visiem, jūs pat nenojaušat, kā mani iepriecinat :) Ziņojat par kļūdiņām, it kā laboju, bet savā tekstā redzēt ir daudz grūtāk
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Abi-divi-17-/685829">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Abi-divi-17-/685829
-18-
-Skrienam!- Kate kliedza smejoties, jo autobuss strauji tuvojās pieturai.
-Jē! Paspējām!- es aizelsusies priecājos.
-Cik ilgi jābrauc?- es jautāju.
-Kādas divdesmit minūtes, apmēram- Kārlis teica.
-Ok, paspēlējam vārdu spēli?- es jautāju.
-Kārli, skaiti alfabētu!- Kate teica.
-Kurš saka stop?- es jautāju.
-Es varu!- Kate teica.
-Ok, sāc!- skatījos uz Kārli.
-A, ā- viņš iesāka.
-Stop!- Kate nedaudz nogaidot teica.
-G!- Kārlis teica.
-Es sāku!- iekliedzos, -galva- skaļi teicu pievilinot citu skatienus. Draugu kompānijā aizmirstas, ka esi, piemēram, autobusā.
-Gailis!- Kate smējās.
-Graudi- mūsu vienīgais puisis teica.
Tā mēs turpinājām vēl piecpadsmit minūtes.
-Bļāviens, nu! Kas šitā bija pa ielu?- Kate saskumusi teica.
-Nekas, biki vairāk pastaigāsim- es smējos ceļoties no zilā, neglītā un, visticamāk, blusainā krēsla. Pa šo nelielo laiciņu biju pieradusi pie ērtībām. Tomēr draugu kompānijā ir jautrāk.
-Vau! Tur gan bij vēss!- Kate teica, izkāpusi no autobusa.
Jāsaka, viņai taisnība, jo ārā tiešām bija sutīgs. Kondicionēts gaiss neesot veselīgs, uz mani šitie draudi neiedarbojas, kādreiz jau tā pat nomirsim tik un tā.
-Ok, cik daudz jāiet? Man gribas ēst!- es čīkstēju.
-Nu kaut kādas desmit, piecpadsmit minūtes, atšķirībā cik ātri iesim- Kārlis laipni atbildēja mani nopētot. Šķiet viņš beidzot saprata par ko runāju patversmē. Kaut tikai Kate to neuzzinātu, tik trausla draudzība, nezinu ko darītu, ja tā beigtos. Pilnīgā pakaļā būtu, vot tā.
-Lūk! Mūsu rezidence!- Kate smējās.
Kā saka, klasiska Purvciema māja- pelēcīga deviņstāvene. Blakus rimčiks un superneto.
-Kurā stāvā dzīvojat?- es jautāju skatoties augšup un nopētot māju.
-Sestajā, brauksim ar liftu. Cerams nedabūsi sirdstrieku- Kate smējās.
-Nav jau tik traki!- Kārlis centās būt nopietns, nesanāca!
Ieejot mājā degunā iecirtās kaķu čuru smaka.
-Fuj! Jums te tā vienmēr?- es smējos.
-Katru mīļu dienu- draudzene smējās.
-Lieliski- klusi nomurmināju redzot liftu.
-Iekšā būs vēl foršāk!- Kate teica piespiežot pogu.
Lifts sāka traki grabēt un brauca lejup. Pēc kāda laiciņa durvis atvērās un es ieķeroties draudzenes rokā gāju iekšā smirdīgajā kastē.
-Ak, Jēziņ!- es pieliku roku priekšā degunam.
-Nevajag jau pārspīlēt!- viņa mani iedunkāja.
-Labi, labi!- ieliku rokas kabatā.
Trīs reizes pārjautājot izkāpu no lifta un devos aiz viņiem. Nonācām pie kāda dzīvokļa ar smukām koka durvīm.
-Šitās?- es jautāju.
-Ui, nē, draudzenīt, tās!- viņa smējās un norādīja uz balti krāsotām, atzīšos, briesmīgām durvīm. Pie tām jau stāvēja Kārlis. Nezinu ko viņš par mani domā, varbūt, prostitūta, slikta draudzene vai vienkārši briesmīgs cilvēks...
-Nu tā! Kārlis tev parādīs istabas, es uz rimčiku, ok?- Kate jautāja.
-Labi, čav!- es viņu apskāvu.
-Atā, mīļum!- Kārlis viņu skūpstīja un man jau atkal nācās novērsties.
Aplūkoju istabu. Pēc izmēriem, šī varētu būt viesistaba. Dzīvoklis ir krasi atšķirīgs no kāpņu telpas. Plašs un gaišs, man patīk! Te ir tāds kā īpašs stils, savdabīgs.
-Tā! Nu vari mani izvadāt ekskursijā!- es smaidīju.
-Nebūs nepieciešams, Madar!- viņš nopietni teica.
-Ko? Kāpēc?- es smējos.
-Ja tu zinātu, kā es meklēju tavu telefona numuru, Madar!- viņš man tuvojās.
-Tas nebija nopietni! Kas bijis- bijis. Tu taču saproti to?- es viņam jautāju. Pat brīnos, ka to nesaprot puisis, viņiem taču būtu jāsaprot ko nozīmē vienas nakts sakari un tamlīdzīgas lietas...
-Madar, neliedzies! Tev taču patika!- viņš sāka man skūpstīt kaklu.
-Atšujies, tev ir Kate! Kas tev kaiš?- es kliedzu.
Nesaprotu, vai vaina ir manī? Kāpēc visi man tā sienās klāt? Es esmu aizņemta, varbūt... Vai tiešām es esmu viegls mērķis?
-Nu un? Kas tur slikts?- viņš turpināja.
-Viņa ir mana labākā draudzene! Tev vajadzētu izrādīt dzīvokli!- es viņu atgrūdu un devos dziļāk dzīvoklī.
-Nē, pat netaisos!- viņš atkal man pietuvojās un skūpstīja kaklu.
-Preteklis! Atšujies!- es kliedzu.
Viņš satvēra manas rokas, pat jutu, ka rīt būs zilumi.
-Laid! Palīgā! Lūdzu!- es kliedzu.
-Nebļauj! Nekas slikts tas nav- viņš man mierīgi teica.
-Nu izbeidz! Tu taču esi ar Kati! Ko tu vispār dari?- es izmisusi jautāju.
-Toreiz tu man neliedzies..- viņš lēli teica, man tuvojoties.
-Bļāviens! Tas bija sekss un viss!- es skaļi teicu.
-Tur, lūk, ir guļamistaba- viņš speciāli kaitināja mani.
-Tā arī turpināsim- es smaidot teicu.
-Guļamistabā?- viņš kaitinot mani jautāja.
-Beidz! Tu neesi tāds!- es jau mierīgāk teicu.
-Labi, tā! Sākam visu no sākuma, princesīt?- viņš smaidīja.
-Tādi, kā tu nemainās!- es vēsi teicu un devos tālāk dzīvoklī.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Abi-divi-19-/686100">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Abi-divi-19-/686100
