Juris nolēma gaidīt un mēģināt bēgt,kad radīsies tāda iespēja. Viņam vienmēr pamostoties ir silts ēdiens uz galda. Juris nolēma mēģināt atdarināt miegu,lai izbēgtu brīdī,kad tiek nests ēdiens – riskants plāns, taču citu ideju viņam nebija. Tā kā pārbaudes bija beigušās Jura istabā bija parādījies pulkstenis,tā kā viņam vismaz bija iespējas uzzināt cik ilgi viņš guļ un cik dienas jau viņš kvern šajā cietumā. Sagaidījis vakru viņš atgūlās gultā aizverot acis un sasedzoties, cenšoties izskatīties iemidzis. Nekādu panākumu. Kādu stundu tā gaidot viņs iemiga pa īstam. No rīta viņu sagaidīja šķīvis ar pankūkām un zīmīti. Zīmīte bija rakstīts: vari necensties izlikties ,ka guli. Sienās ir sensori,kas uztver tavas sirdsarbības maiņu.” Juris saprata,ka ir nepieciešams jauns plāns. Bet kāds? Kā viņš var izbēgt, ja katrs viņa solis tiek novērots? Ideja nummur divi iešāvās prātā pāris dienas vēlāk – simulēt, ka smagi aizrijās ar ēdienu un paliek patiešām slikti.Mazliet klišejiski, taču ekstremālā situācijā visi līdzekļi ir labi. Taču arī šis plāns nenostrādāja. Juris simulēja, simulēja līdz patiešām ieradās palīdzība, taču palīgs izrādījās mistiskais garais ,būdīgais cilvēks. Juris saprata, ka te nekāda bēgšana nesanāks. Turklāt, kas ir pats ļaunākais mistiskā persona ātri saprata, ka Juris ir simulējis. Juris šo vakaru pabeidza guļam turpat uz grīdas tiekot mocīts ar spalgu, ausis plosošu skaņu. Nākamajā rītā pie brokastu galda atkal bija zīmīte soreiz artekstu :” Tik viegli neapmānīt. Jo vairāk ākstīsies, jo sliktāk pašam.” Juri šī ziņa sāka dzīt izmisumā. Lia kā viņš rīkotos viņš tiks atkosts. Tā Juris pavadīja savas dienas šajā ieslodzījumā prātojot kā lai izbēg, un vai kāds maz par viņu uztraucās. Vienīgā labā lieta ir tā,ka viņam ar laiku radās ekstras –viņam nekad netrūka ne ēdiena, ne higiēnas preču. Viņam tika piegādātas grāmatas,filmas. Vienīgais ,kas nebija tie ir sakari ar ārpasauli. Planevoriks vairs ar viņu nesazinājās. Visa saziņa notika caur mistisko vīru ,kurš nekad nerunāja. Jurim vajadzēja pateikt,ko viņs vēlās un parasti vīrs tikai norūca un nākamajā rītā Jura vēlme piepildījās. Citreiz arī ātrāk. Bēgt viņs vairs nemēģināja – viņš centās izkalt ideālo plānu un, lai neradītu liekas aizdomas uzvedās labi un paklausīgi. Kādā klusā svētdienas rītā,kad gūšts bija ildzis gandrīž mēnesi viņš arī nonāca pie ideālā bēgšanas plāna!
Tev patiks šie raksti
